Pāriet uz saturu

Elektromagnētiskā indukcija

Vikipēdijas lapa

Elektromagnētiskā indukcija (EMI) ir elektriskā lauka, elektriskās strāvas vai elektriskās polarizācijas rašanās vadītājā, kuru izraisa laikā mainīgs magnētiskais lauks vai ķermeņa kustība magnētiskajā laukā.

Šo parādību apraksta EMI likums:

kur
ir inducētais elektrodzinējspēks (V)
ir magnētiskās plūsmas izmaiņa (Wb)
ir laiks, kurā notiek magnētiskās plūsmas izmaiņa (s)

EMI likuma atklāšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

EMI likums tiek saukts arī par Faradeja EMI likumu. 1831. gadā Maikls Faradejs atklāja EMI parādību. EMI likumu M. Faradejs formulēja, izmantojot elektriskās intensitātes cirkulācijas jēdzienu.

EMI radītā elektrodzinējspēka matemātisko izteiksmi izstrādāja Džeimss Maksvels. 1833. gadā Emīls Lencs formulēja elektromagnētiskās incerces principu (Lenca likums), pēc kura inducētajam elektrodzinējspēkam ir tāds virziens, kurš izraisa strāvu, kuras magnētiskā plūsma darbojās pretī pamatplūsmas izmaiņai[1] (mīnusa zīme EMI likuma matemātiskajā izteiksmē).

EMI likums ir viens no svarīgākajiem elektromagnētisma likumiem.

EMI likuma iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pieņemot, ka telpā ir magnētiskais lauks, kura indukcija ir tāda, ka pastāv tās plūsma caur noslēgtu vadošu kontūru , kura ierobežo virsmu . Saskaņā ar Faradeja likumu, laikā mainoties (ar kontūru saķēdētai) magnētiskajai plūsmai, t.i., , kontūrā plūst indukcijas strāva. Tātad vadītājā ir radies elektriskais lauks , kurš pārvieto lādiņnesējus, veicot darbu.

Tā kā elektriskā lauka darbs ir elektriskā lauka cirkulācija , tad elektromagnētiskās indukcijas likums ir

Mīnusa zīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vektorus un virzienus vienmēr saista labās vītnes skrūves likums. Tomēr, ja , tad mīnusa zīmes dēļ ir vērsts pretējā virzienā.

Inducētās strāvas magnētiskais lauks (sekundārais magnētiskais lauks) ir vērsts pretī sākotnējam laukam un kavē tā pieaugšanu (Lenca likums).

Ja , inducētā strāva cenšas zūdošo lauku uzturēt. Arī šeit darbojas Lenca likums.

Lenca likums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Lenca likums

Lenca likums: inducētā strāva vienmēr darbojas pretī tām magnētiskā lauka izmaiņām, kuras šo strāvu ir inducējušas.

Indukcijas elektrodzinējspēks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Elektrodzinējspēks

Indukcijas elektrodzinējspēks apzīmē ar vai . Un kā jau tika noskaidrots, elektrodzinējspēks ir

EMI likuma vispārinājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vadītāja kontūra magnētiskajā laukā var arī nebūt.

Laikā mainīgs magnētiskais lauks vienmēr ap indukcijas līnijām inducē elektrisko virpuļlauku , kura cirkulācija pa jebkuru (arī iedomātu) kontūru ir atšķirīga no nulles.

Virpuļlauks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Virpuļlauks nav potenciāls. Tas, pārvietojot lādiņu pa noslēgtu kontūru , veic no nulles atšķirīgu darbu.

Magnētiskās indukcijas plūsma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Magnētiskās indukcijas plūsma, kura šķeļ kontūra aptverto virsmu , var mainīties divējādi:

Sevišķi EMI gadījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. J. Zolbergs. Vispārīgā elektrotehnika. Zvaigzne, 1968.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]