Pāriet uz saturu

Magnētiskās indukcijas plūsma

Vikipēdijas lapa

Magnētiskās indukcijas plūsmu fizikā apzīmē ar .

Magnētiskās indukcijas plūsma caur jebkuru patvaļīgu, slēgtu, viensakarīgu virsmu vienmēr ir vienāda ar nulli.

Šis integrālais vienādojums ir Gausa teorēmai analoģiska izteiksme magnētiskajam laukam. Tas nozīmē, ka magnētiskās indukcijas līnijas, būdamas noslēgtas, virsmas ierobežotajā tilpumā nesākas un nebeidzas; tās tikai šķērso to.

Plūsmas būtības paskaidrojums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atšķirībā no stacionāra elektriskā lauka intensitātes līnijām, kurām ir avoti - elektriskie lādiņi, magnētiskās indukcijas līnijas vienmēr ir noslēgtas. Tas tā ir tāpēc, ka dabā nepastāv atdalīti vienas "zīmes" (polaritātes) magnētiskie lādiņi - indukcijas līniju avoti. Piemēram, patstāvīga magnēta ziemeļpolu nevar atdalīt no dienvidpola tā, lai katrs no tiem radītu savu magnētisko lauku. Indukcijas līnijas (ārpus magnēta) vienmēr izplūst no ziemeļpola un ieplūst dienvidpolā, noslēdzoties magnētā (no dienvidpola uz ziemeļpolu).

Ja indukcijas līnijas izplatas tikai vienā virzienā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ja indukcijas līnijas izplatas tikai vienā virzienā un tās caur konkrēto laukumu neatgriežas, tad plūsmu var aprēķināt pēc formulas:

kur
- leņķis starp plūsmas virzienu un laukuma perpendikulu (rad)

Tādēļ sanāk, ka

Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Magnētiskās indukcijas plūsmas mērvienība ir vēbers (Wb).

1 Wb = 1 T × 1 m2, ja virsma ir novietota perpendikulāri indukcijas līnijām.

Elektromagnētiskās indukcijas likums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elektromagnētiskās indukcijas likums ir

kur
ir indukcijas elektrodzinējspēks, kuru rada mainīga magnētiskā plūsma (V)
ir magnētiskās plūsmas izmaiņa (Wb)
ir laiks, kurā notiek magnētiskās plūsmas izmaiņa (s)

Vairāk par elektromagnētiskās indukcijas likumu skatīt šeit