nominativus

出典: フリー多機能辞典『ウィクショナリー日本語版(Wiktionary)』
ナビゲーションに移動 検索に移動

オランダ語

[編集]

語源

[編集]

ラテン語 nominativus からの借用語

名詞

[編集]

nominativus 男性 (複数 nominativi または nominativussen)

  1. (文法) 主格

類義語

[編集]

ラテン語

[編集]

語源

[編集]

nōmināre +‎ -īvus

発音

[編集]
  • (古典ラテン語) IPA(?): /noː.mi.naːˈtiː.u̯us/, [noːmɪnäːˈt̪iːu̯ʊs̠]
  • (教会ラテン語) IPA(?): /no.mi.naˈti.vus/, [nominäˈt̪iːvus]

形容詞

[編集]

nōminātīvus (女性 nōminātīva, 中性 nōminātīvum); 第一/第二変化 形容詞

  1. 命名の。
  2. (文法) 主格の。

第一/第二変化 形容詞.

単数 複数
格 / 性 男性 女性 中性 男性 女性 中性
主格 nōminātīvus nōminātīva nōminātīvum nōminātīvī nōminātīvae nōminātīva
属格 nōminātīvī nōminātīvae nōminātīvī nōminātīvōrum nōminātīvārum nōminātīvōrum
与格 nōminātīvō nōminātīvō nōminātīvīs
対格 nōminātīvum nōminātīvam nōminātīvum nōminātīvōs nōminātīvās nōminātīva
奪格 nōminātīvō nōminātīvā nōminātīvō nōminātīvīs
呼格 nōminātīve nōminātīva nōminātīvum nōminātīvī nōminātīvae nōminātīva

名詞

[編集]

nōminātīvus 男性 (属格 nōminātīvī); 第二変化

  1. (文法) 主格casus nominativus)。