1. Kurzemes kājnieku divīzija

Kurzemes divīzijas artilērijas pulka karavīri kaujas mācībās.

Kurzemes kājnieku divīzija bija viena no 4 Latvijas armiju veidojošajām divīzijām, izveidota 1919. gada jūlija vidū pēc Cēsu kaujām uzsāktajā armijas reorganizācijā uz Dienvidlatvijas brigādes pamata. Kopā ar Polijas armiju piedalījās 1920. gada kaujās pie Daugavpils un kopā ar Baltijas landesvēru Rēzeknes atbrīvošanā.

Divīzija bija dislocēta galvenokārt Liepājas Karostā, kur atradās divīzijas pārvalde, artilērijas un 2 kājnieku pulki, viens pulks bija izvietots Jelgavā. 1939. gada novembrī, pildot Latvijas un PSRS t.s. Bāzu līguma nosacījumus, divīzijas daļas tika izvietotas citur Kurzemē.

Divīzijas komandieri

• Pulkvedis Jānis Balodis (no 1919. gada 7. augusta)
• Pulkvedis-leitnants Jānis Puriņš (vietas izpildītājs no 1919. gada 16. oktobra)
• Pulkvedis Krišs Ķūķis (no 1920. gada 29. septembra)
• Pulkvedis Rūdolfs Bangerskis (no 1924. gada 29. februāra)
• Ģenerālis Andrejs Krustiņš (no 1925. gada 16. janvāra)
• Ģenerālis Oskars Dankers (no 1933. gada decembra)
• Ģenerālis Hermanis Buks (no 1940. gada janvāra)

Divīzijas pulki un to komandieri (1940)

Divīziju veidoja 3 kājnieku pulki un 1 artilērijas pulks.

• 1. Liepājas kājnieku pulks (pulkvedis A. Krīpens)
• 2. Ventspils kājnieku pulks (pulkvedis J. Stulpiņš)
• 3. Jelgavas kājnieku pulks (pulkvedis A. Apsītis)
• Kurzemes artilērijas pulks (pulkvedis Ž. Jomerts)

1940. gadā divīzijas komandieris bija ģenerālis H. Buks, štāba priekšnieks — pulkvedis Vilis Janums.