Altamira

Zīmējumi Altamiras alā.

Altamira (spāņu: Altamira - "augsts skats") ir ala Spānijā, kas ir nozīmīga alu gleznojumu dēļ. Ala atrodas netālu no Santiljanas del Maras Kantabrijā, apmēram 30 km uz rietumiem no Santanderas. Ala iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Pēc radioaktīvā oglekļa metodes noteikts, ka alas gleznojumi varētu būt veidoti apmēram 15 000-12 000 g. p.m.ē.

Vēsture

1879. gadā Marselīno Sanss de Sautuola un viņa meita atklāja, ka Altamiras alā atrodas vēlā paleolīta zīmējumi un polihromi gleznojumi, kuros attēloti savvaļas zīdītāji un cilvēku rokas. Izrakumus alā veica Sautuola, pēc tam arī Erminio Alkade del Rio (1902-1904), Hugo Obermaijers (1924-1925) un Hoakins Gonsaless Ečegarajs (1981). 1977. gadā Altamira apmeklējumiem tika slēgta, jo gleznojumus bojāja apmeklētāju elpas radītais mitrums. Netālu uzcelts muzejs un izveidota alas kopija, kurā iespējams aplūkot darbus.

Raksturojums

Ala ir 270 m gara; tās galvenā eja ir 2-6 m augsta. Izšķiramas trīs zonas — liela priekštelpa, kuras gaismas avots ir dienasgaisma un kur cilvēki apmetušies kopš vēlā paleolīta sākuma, liela telpa, kurā atrodami polihromie gleznojumi (dēvēta arī par "alu laikmeta mākslas siksta kapelu"), un pārējās telpas un ejas, kurās atrodami mazāk svarīgi darbi.

Visbiežāk attēlotais dzīvnieks alā ir bizons; tas attēlots 16 reizes dažādos izmēros un pozās, blakus zirgiem un briežiem. Dzīvnieku attēlojumam raksturīgs liels reālisms. Gleznojumu radīšanai izmantota ogle un okers vai hematīts, radot sarkanus, melnus, dzeltenus un brūnus toņus. Lai panāktu krāsu pārejas un dažādu spilgtumu, krāsa izberzēta vai atšķaidīta, tā radot chiaroscuro efektu. Lai panāktu trīsdimensionalitātes efektu, izmantotas alu sienu dabiskās kontūras.

Skatīt arī

• Vilanova de Foškoa
• Lasko