Mēnesis
Mēnesis ir laika vienība, kuru lieto kalendāros, un vēsturiski ir veidojies, kā laika posms, kurā nomainās visas četras mēness fāzes (29,53 dienas). Pasaulē plaši izmanto Gregora kalendāru. Tajā gads tiek dalīts 12 mēnešos, un dienu skaits vienā mēnesī ir 30 vai 31 (februārī ir 28 vai 29 dienas (garajā gadā)). Citos kalendāros mēnešu skaits gadā var būt arī citādāks un arī dienu skaits vienā mēnesī var atšķirties.
Mēneša jēdziens
Vēsturiski mēnesis ir radies kā laika vienība, kad nomainās visas mēness fāzes. Tas notiek 29,53 dienās. Tā kā vienā gadā ir 365 dienas (garajā gadā ir 366 dienas) un šis skaitlis nedalās ar 12 bez atlikuma, tad vienā mēnesī esošo dienu skaits variē no 30 uz 31 (februārī ir 28 dienas, 29 dienas garajā gadā). Gregora kalendārā vidējais mēneša ilgums ir 30,436875 dienas. Atsevišķās zemēs, īpaši musulmaņu valstīs, izmanto lunāro kalendāru, kurā viena mēneša garums ir 29 vai 30 dienas. Mēness sākas ar jauna mēneša fāzes iestāšanos. Pēc šī kalendāra gada 12 mēnešos ir 354 vai 355 dienas. Līdz ar to gada garums no Gregora kalendāra ir īsāks par 10 līdz pat 12 dienām. Lai to kompensētu, tad pēc noteiktas sistēmas ik pa laikam gadam tiek pievienots vēl viens mēnesis, trīspadsmitais mēnesis. Piemēram, ebreju kalendārā 19 gadu ciklā septiņos gados 12 mēnešu vietā ir 13 mēneši.
Mēnešu uzskaitījumi
Jūlija un Gregora kalendārs
Mēnešu nosaukumi ir doti latviešu valodā un dažās citās valodās
Latviešu valodā | Senie latviešu nosaukumi | Lietuviešu valodā | Poļu valodā | Baltkrievu valodā | Dienu skaits |
---|---|---|---|---|---|
janvāris | ziemas mēnesis | sausis | styczeń | студзень | 31 diena |
februāris | sveču mēnesis | vasaris | luty | люты | 28 dienas (garajā gadā 29 dienas) |
marts | sērsnu mēnesis | kovas | marzec | сакавік | 31 diena |
aprīlis | sulu mēnesis | balandis | kwiecień | красавік | 30 dienas |
maijs | lapu mēnesis | gegužė | maj | травень | 31 diena |
jūnijs | ziedu mēnesis | birželis | czerwiec | чэрвень | 30 dienas |
jūlijs | siena mēnesis | liepa | lipiec | ліпень | 31 diena |
augusts | rudzu mēnesis | rugpjūtis | sierpień | жнівень | 31 diena |
septembris | silu mēnesis | rugsėjis | wrzesień | верасень | 30 dienas |
oktobris | veļu mēnesis | spalis | październik | кастрычнік | 31 dienas |
novembris | sala mēnesis | lapkritis | listopad | лістапад | 30 dienas |
decembris | vilku mēnesis | gruodis | grudzień | сьнежань | 31 diena |
Islāma kalendārs
Islāma kalendāra gadā ir 12 lunārie mēneši un tajā ir aptuveni 354 dienas. Lunārais gads ir par 11 dienām īsāks nekā saules gads, kuru lieto par pamatu Gregora kalendāram.
- muharrems محرّم (pilnais nosaukums: muharrems ul harams)
- safars صفر (pilnais nosaukums: safars ul muzaffars)
- 1. rabī ربيع الأول
- 2. rabī ربيع الآخر أو ربيع الثاني
- 1. džumādā جمادى الأول
- 2. džumādā جمادى الآخر أو جمادى الثاني
- redžebs رجب (pilnais nosaukums: radžabs al-muradžabs)
- šaabāns شعبان (pilnais nosaukums: šaabāns ul-moazams)
- ramadāns رمضان (arī ramazāns, pilnais nosaukums: ramadāns ul-mubaraks)
- šauvāls شوّال (pilnais nosaukums: šauvals ul-mukarams)
- du el kidā ذو القعدة
- du el hidžā ذو الحجة
Atsauces
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Mēnesis" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Ārējās saites
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: mēneši.