Abernatijīts
| Abernatijīts | |
|---|---|
| Klasifikācija | |
| Klase | Arsenāts, uranilfosfātu un uranilvanadātu apakšklase, metaotunīta grupa |
| Štrunca ID | 7/E.02-150 |
| Ķīmiskā formula | K2(UO2)2[AsO4]2·6H2O |
| Singonija | Tetragonālā |
| Īpašības | |
| Krāsa | Dzeltena |
| Svītras krāsa | Bāli dzeltena |
| Habituss | Plātņveida |
| Skaldnība | Ļoti laba |
| Lūzums | Trausls |
| Cietība pēc Mosa skalas | 2,5-3 |
| Spīdums | Stikla |
| Caurspīdīgums | Caurspīdīgs |
| Blīvums | 3,44 g/cm3 |
Abernatijīts (angliski Abernathyite - nosaukts minerāla atklājēja, Fumerolas raktuvju īpašnieka un pārvaldnieka Džesa Abernatija (Jess Abernathy) vārdā) ir rets sekundārais urāna minerāls. Zinātniskajā literatūrā aprakstīts 1956. gadā. Ļoti radioaktīvs - 81 922 Bq/g. 45,77% no minerāla masas veido urāns. Gan īsviļņu, gan garo viļņu ultravioletajos staros fosforescē dzeltenzaļā krāsā.
Atradnes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmoreiz atklāts ASV, Jūtas štatā, Emerijas (Emery) grāfistē, San Rafaelas rajonā, Fumerolas (Fumerole) raktuvē Nr. 2. Citas atradnes:
- Francija, Langedoka-Rusiļjona, Rivjerāla
- Vācija, Bādene-Virtemberga, Kobaltas raktuves
- Vācija, Bavārija, Štālas raktuves un Fuksas raktuves
- Dienvidāfrikas Republika, Rietumkāpas province, Rietumbjūforta
- ASV, Arizona, Tjūbasitija
- ASV, Kolorādo, Vestmaina un Klaidlonga
- ASV, Dienviddakota, četras atradnes