Pāriet uz saturu

Aist-2D

Vikipēdijas lapa
Aist-2D
Аист-2Д
KA veidsZemes tālizpētes pavadonis
OperatorsSamaras valsts aerokosmiskā universitāte, Karogs: Krievija Krievija
IzgatavotājiCSKB-Progress, Karogs: Krievija Krievija
Starts28.04.2016. 02:01 UTC
Starta vietaVostočnij 1S Karogs: Krievija Krievija
NesējraķeteSojuz-2.1a/Volga
Palaists kopā arMihailo Lomonosov, SamSat-218
Aktivitātes beigas17.04.2024.
Darbības ilgums8 gadi
NSSDC ID2016-026B
SCN41465
Masa~ 500 kg
Orbītas elementi
Centr. ķermenisZeme
Orbītas veidsSSO
Slīpums97,3°
Apogejs485 km
Perigejs471 km
IepriekšējaisNākamais
AIST № 1

Aist-2D (Аист-2Д) bija Krievijas eksperimentāls Zemes tālizpētes pavadonis. To Samaras valsts aerokosmiskās universitātes vajadzībām orbītā palaida 2016. gada aprīlī pirmajā startā no Krievijas jaunā kosmodroma Vostočnij. Pavadonis darbu beidza 2024. gada aprīlī.

2013. gadā tika palaisti Samaras universitātes pavadoņi AIST № 1 un AIST № 2. Savukārt Aist-2D bija nākamās paaudzes demonstrācijas pavadonis (tam nosaukumā ir burts "D" — "demonstrators").[1] Kosmiskā aparāta primārais uzdevums bija pārbaudīt jaunu CSKB-Progress pavadoņu platformu, kuru nākotnē varētu izmantot par bāzi dažādas aparatūras uzstādīšanai.

Galvenais Aist-2D instruments bija optoelektroniskā attēlu uzņemšanas sistēma Avrora, ko izgatavoja Krasnogorskas mehāniskajā rūpnīcā KMZ. To izstrādāja uz sistēmas Geoton-L1 bāzes, ko izmantoja pavadoņos Resurs-P.[2] Avrora masa bija 65 kg; izšķirtspēja — 1,54 m panhromatiskā režīmā un 4,6 m multispektrālā režīmā. P joslas sintezētās apertūras radars nodrošināja zemes virsmas novērošanu apstākļos, kad to klāja veģetācija. Pavadonī bija uzstādīti arī inovatīvi infrasarkanie sensori ar izšķirtspēju 127 m, kuriem nav vajadzīga atdzesēšana, un tos izmantoja, lai atklātu nelielus ugunsgrēkus.

Cita zinātnisko eksperimentu aparatūra:

  • DMS-01, masas spektrālais sensors, pētīja paša kosmiskā aparāta ārējo atmosfēru;
  • DČ-01, pētīja kosmiskās vides ietekmi uz materiāliem un pārklājumiem, kā arī uz optiskajiem elementiem un mikroshēmām;[3]
  • Magnētiskā stabilizācijas sistēma, paredzēta žiroskopu kinētiskā momenta atbrīvošanai;
  • KMU-1, mikropaātrinājumu kompensators, izmantoja elektromagnētus pavadoņa orientācijas kontrolei;
  • Meteor-M, pētīja mikrometeorīdus un kosmisko atkritumu daļiņas;
  • Kontakt-MKA, mobilo pavadoņsakaru sistēmas Globalstar ierīce, lai varētu "zvanīt" uz pavadoni un pārsūtīt telemetrijas datus.

Aist-2D startēja 2016. gada 28. aprīlī 02:01 UTC ar nesējraķeti Sojuz-2.1a/Volga no kosmodroma Vostočnij. Kopā ar to palaisti pavadoņi Mihailo Lomonosov un SamSat-218.

2017. gada 20. aprīlī Aist-2D tika nodots ekspluatācijā.[4]

2024. gada 17. aprīlī Roskosmos paziņoja, ka Aist-2D orbītā ir pārtraucis darbu. Pavadoņa darbības ilgums bija paredzēts trīs gadiem, bet tas nostrādāja 8 gadus, uzņemot kopumā vairāk nekā 93 miljonus kvadrātkilometru platību.[5]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]