Pāriet uz saturu

Aitkopība

Vikipēdijas lapa
Aitas Patagonijā, Argentīnā
Aitu gans Taurā

Aitkopība ir lopkopības nozare. Tā dod vilnu, gaļu, pienu, kažokādas (karakulādas), taukus. Aitkopība tradicionāli ir attīstīta mērenā klimata joslā — Eiropā, Jaunzēlandē, Argentīnā, Urugvajā un citur. Pasaulē lielākais aitkopības reģions ir Austrālijas stepes un pustuksneši, kā arī Āzijas sausā klimata apvidi — Turcija, Pakistāna, Afganistāna, Ķīna. Austrālijā audzē merīnaitas, no kurām iegūst visaugstākās kvalitātes vilnu. Goulbērnas pilsētā ir uzcelts piemineklis Austrālijas merīnaitai.[1]

80% no pasaules aitu vilnas saražo 19 valstis. Austrālijā no 1 aitas nocērp 5.6 kg vilnas gadā, bet Krievijā un Pakistānā — apmēram 1,8 kg. Aitas gaļas apjoms ir 5% no pasaulē saražotā gaļas daudzuma.

Pateicoties labi attīstītam gremošanas traktam, aitas labi sagremo rupjo barību, iegūstot no tās ap 40% barības vielu.[2]

Latvijas apstākļos aitas un jērus izdevīgāk pēc iespējas audzēt vasarā, jo tad to uzturēšana izmaksā 5 reizes mazāk nekā ziemā.[2]

  1. Luke Franklin. «The Big Merino | Big Things Of Australia». bigthingsofaustralia.com (en-GB), 2021-01-08. Skatīts: 2022-09-03.
  2. 2,0 2,1 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne".  38. lpp.