Pāriet uz saturu

Anda Līce

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par dzejnieku. Par citām jēdziena Līce nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Anda Līce
Personīgā informācija
Dzimusi 1941. gada 27. aprīlī (83 gadi)
Valsts karogs: Latvijas PSR Patkules pagasts, Madonas apriņķis, Latvijas PSR
Dzīves vieta Jūrmala, Sarkaņu pagasts
Literārā darbība
Valoda latviešu

Anda Līce (1941) ir latviešu dzejniece.

Dzimusi 1941. gadā Madonas apriņķa Patkules pagasta (tagad Sarkaņu pagasta) "Liepniekos" inženiera mežkopja Roberta Līča ģimenē. 1949. gada marta deportācijas laikā viņu septiņu gadu vecumā kopā ar māti un abiem vecvecākiem izsūtīja uz Amūras apgabalu, kur nometināja Mazanovas rajona Aļeksejevkas sādžā. Pēc atbrīvošanas 1956. gada rudenī viņa kopā ar māti atgriezās dzimtenē.[1] 1961. gadā absolvēja Cesvaines vidusskolā, strādāja padomju saimniecībā "Cesvaine" (1961-1962) un fabrikā "17. jūnijs" (1962-1963). Uzsāka studijas LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē (1963-1964), tomēr tās pārtrauca un 1966. gadā pabeidza Bulduru dārzkopības tehnikumā un strādāja par daiļdārznieci ZP saimniecībā "Krimulda" (1966-1968) un pasniedzēju Bulduru sovhoztehnikumā (1968-1981). Līdztekus studēja LLA mežsaimniecību, pēc tam dārzkopību (1967-1971).[2]

1967. gadā laikraksts "Padomju Jaunatne" publicēja A. Līces dzejoli "Gadi, klupdami steigā...", 1971. gadā viņu uzņēma Latvijas Mākslinieku savienībā, 1977. gadā iznāca pirmais dzejas krājums "Uzvilkti pulksteņi". Latvijas Rakstnieku savienības biedre kopš 1982. gada. Kādu laiku bija sētniece (1981-1983), pēc tam Rakstnieku Savienības konsultante referente (1984-1992).

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas bija redaktore izdevumā "Svētdienas Rīts" (1992-1993), strādāja pie padomju represijās cietušo liecību un atmiņu apkopošanas, izdeva grāmatu Via dolorosa (1-4, 1990-1995) un krājumu "Atmiņu lauskas" (1991). Kopš 1995. gada kā literārā konsultante darbojās Latvijas Okupācijas muzejā, izdeva vairākas represēto literātu grāmatas (V. Veldres "Top mani vārdi klusi", 1995) un piedalījās grāmatu sērijas "Latvijas Okupācijas muzeja gadagrāmata" veidošanā.[3]

Pēc aiziešanas pensijā dzīvo Madonas novada Sarkaņu pagasta “Ceļadomās”.

Dzejas krājumi:

  • Uzvilkti pulksteņi (1977),
  • Šaimūžīgā spēlē (1982),
  • Ar zaļiem krustdūrieniem (1985),
  • Es saradojos ar tevi (1989),
  • Bet tagad par sauli (1992),
  • Tev - debesīs... Un Tev - uz zemes... (1992),
  • Iesēt starp puķēm, Un pārvērsties ziedputeksnī (abi 1994),
  • Uzziedināšanas vārdi (1999, izlase),
  • Mana ziema ir beigusies (1997).

Grāmatas:

  • Vēstules bez pasta zīmoga (esejas divās grāmatās, 1992-1993)
  • Vai plīvo? (1994)
  • Dzīvesstāsts un 33 nepublicēti dzejoļi (1996)
  • Mūžīgie līdumnieki (2000)
  • Citāda gaisma (2001)

Apbalvojumi un pagodinājumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]