Pāriet uz saturu

Asterveidīgie

Vikipēdijas lapa
Asterveidīgie
Rudzupuķe (Centaurea cyanus)
Rudzupuķe (Centaurea cyanus)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
ApakšklaseAsterveidīgie (Asteridae)
Iedalījums

Asterveidīgo klada (Asteridae), arī Asteru apakšklase, iekļauj sevī visattīstītākās divdīgļlapju augu grupas, kuras raksturojas ar daudzām progresīvām īpatnībām. Kaut arī apakšklasē ir arī koki un krūmi, taču lielākā daļa ir lakstaugi, pārsvarā viengadīgie. Zieda daļu skaits apakšklasei ir neliels, bet vienmēr nemainīgs. Ziedi parasti ir divdzimumu, lielā mēra specializējušies apputeksnēšanai ar kukaiņu starpniecību. Ginecejs vienmēr ir cenokarps, ar 2-5 augļlapām. Raksturīgā zieda formula ir Ca(5)[Co(5)A(5)]G(2).

Saskaņā ar 2016. gada APG IV sistēmu (segsēkļu klasifikācijas taksonomiskā sistēma), asterveidīgo augu kladifikācijā ir šāda:[1]

Asterveidīgo klada (Asteridae)

Cornales

Ericales (viršu kārta)

Campanulidae

Aquifoliales

Asterales (asteru kārta)

Escalloniales

Bruniales

Apiales

Dipsacales (dipsaku kārta)

Paracryphiales

Lamiidae

Icacinales

Metteniusales

Garryales

Boraginales

Gentianales (genciānu kārta)

Vahliales

Lamiales (panātru kārta)

Solanales (nakteņu kārta)

Agrākā klasifikācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Asteridae bija pati lielākā divdīglapju apakšklase ar apmēram 3500 ģintīm un 65000 sugām. Apakšklasē bija 11 rindas:

Asteru apakšklase (Asteridae)