Pāriet uz saturu

Audzējs

Vikipēdijas lapa

Audzējs ir jaunveidojums, kas rodas vietējas, pastiprinātas audu augšanas dēļ, turklāt šūnu augšana un vielmaiņa nenoris normāli. Audzēja audi atšķiras no normālajiem audiem ar šādām galvenajām specifiskajām bioloģiskajām īpatnībām: atšķirīga šūnu un audu uzbūve, šūnu spēja strauji un nepārtraukti dalīties, autonomi augt, atbīdot veselos audus vai ieaugot tajos, spēja izveidot jaunu audzēju, ja audzēja šūnas nonāk citā organisma vietā. Audzējus nedrīkst sajaukt ar audu pietūkumu, kas rodas, piemēram, no traumas vai iekaisuma.

Audzēju iedalījums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atkarībā no izcelsmes audzējus iedala 2 galvenajās grupās: epitēlijaudu un saistaudu audzēji. Nereti audzējus klasificē, nosaucot pēc orgāna, kurā tie veidojušies, piemēram, hepatomaaknu audzējs, neirinomanervu audu audzējs, angiomaasinsvadu audzējs. Atkarībā no augšanas īpatnībām audzējus iedala labdabīgos un ļaundabīgos.

Labdabīgie audzēji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Labdabīgie audzēji parasti aug lēni, atbīdot apkārtējos audus, bet neieaugot tajos. Šos audzējus ietver kapsula, tāpēc operējot tie ir viegli izlobāmi, tie neveido jaunus audzēja perēkļus.

Ļaundabīgie audzēji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šie audzēji gandrīz vienmēr aug ātri, iespiežas veselajos audos un orgānos, rada perēkļus citās organisma vietās, kur audzēja šūnas nokļūst ar asinīm.[1]

  1. Populārā medicīnas enciklopēdija