Pāriet uz saturu

Birztalu stērste

Vikipēdijas lapa
Birztalu stērste
Emberiza aureola (Pallas, 1773)
Tēviņš
Tēviņš
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaStērstu dzimta (Emberizidae)
ĢintsStērstes (Emberiza)
SugaBirztalu stērste (Emberiza aureola)
Birztalu stērste Vikikrātuvē

Birztalu stērste (Emberiza aureola) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) putnu suga, kas ligzdo Austrumeiropas un Āzijas ziemeļu daļā, ziemo Dienvidaustrumāzijā. Migrācijas laikā regulāri ieceļo Eiropas rietumu un centrālajā daļā.[1] Tai ir divas pasugas.[2]

Iespējams, Karēlijā un Somijā birztalu stērste vairs neligzdo
Birztalu stērstes mātīte

Birztalu stērste ligzdo plašā zonā no Krievijas rietumu daļas līdz Klusajam okeānam, aptuveni starp 53° un 67° ziemeļu paralēlēm. Rietumu daļā sasniedz Novgorodas un Smoļenskas apgabalus Krievijā un Čerņihivas apgabalu Ukrainā. Reti ligzdo Somijā un Baltkrievijā. Iespējams, Karēlijā un Somijā suga ir izmirusi. Areāla austrumu daļā sastopama tālāk uz dienvidiem — Altajā, Mongolijas ziemeļos, Ķīnas ziemeļaustrumos, Korejas pussalas ziemeļos un Japānas ziemeļu daļas salās.[1][3]

Ziemo Dienvidaustrumāzijā (Nepālā, Indijas austrumos, Indoķīnā, Ķīnas dienvidos, Malaizijas ziemeļos). Rudens migrācijas laikā regulāri ieceļo Rietumeiropā un Centrāleiropā.[3]

Birztalu stērstei Latvijā līdz šim bijis viens novērojums — 1985. gadā pie Engures ezera.[3]

Birztalu stērste ir neliels, bet drukns dziedātājputns ar smailu knābi un īsu asti.[4] Tā ir apmēram zvirbuļa lielumā. Ķermeņa garums 14—15,5 cm, spārnu plētums 21—24 cm, svars 14—33 g.[4][5]

Birztalu stērstes tēviņa apspalvojums mugurpusē kastaņbrūns ar tumšākām svītriņām, krūtis un vēders koši dzelteni. Uz dzeltenajām krūtīm izceļas šaura, tumši brūna apkakle. Uz sakļautiem spārniem redzamas divas baltas šķērsjoslas (viena platāka, otra šaurāka). Piere, vaigi un pazode melnas. Mātītes apspalvojums uz muguras un galvas pelēkbrūns ar intensīvu svītrojumu, vēders gaiši dzeltens, uz spārniem baltās šķērsjoslas mazāk izteiksmīgas kā tēviņam. Seja pelēkbrūna ar gaišām, dzeltenām uzacīm. Jaunie putni līdzīgi mātītei, bet pavēdere ir pelēcīgāka un svītrojums intensīvāks.[4]

Birztalu stērste ligzdo mežos, priekšroku dodot mitriem vai ļoti slapjiem mežiem ar reti augošiem kokiem. Bieži apmetas upju vai ezeru krastos, kur aug vītoli, kārkli, bērzi un citi līdzīgi koki, jaukti ar garas zāles laucēm. Uzturas arī slapjās vai sausās pļavās ar garu zāli un krūmiem, mežu jaunaudzēs.[4][6] Kalnos sastopama līdz 1450 m virs jūras līmeņa.[6]

Birztalu stērste ligzdošanas sezonā barojas ar bezmugurkaulniekiem, bet ārpus tās ar sēklām un dažādām augu zaļajām daļām.[4]

Birztalu stērstes olas

Ligzdošanas sezona atkarībā no izplatības reģiona sākas laikā no jūnija vidus līdz jūlijam. Ligzda atrodas uz zemes sausā iedobē vai lielākā grīšļu cerā (15—20 cm augstumā). Tā noslēpta zem bieza krūma, parasti zem bērza vai vītola. Slapjākās vietās ligzda var būt ievīta starp lielāka koka saknēm, kas izceļas augšup no zemes. Ligzdu buvē mātīte ar nelielu tēviņa palīdzību, tā vīta no sausas zāles un lapām, no iekšpuses izklāta ar smakākiem zāļu stiebriņiem, saknītēm un reizēm ar dzīvnieku vilnu.[4][6]

Dējumā ir 4—5 olas, retāk 6 olas. Inkubācijas periods ilgst 13—14 dienas. Perē un par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido 11—14 dienu vecumā.[4][6]

Birztalu stērstei ir 2 pasugas:[2]

  • Emberiza aureola aureola — sastopama no Eiropas austrumiem līdz Sibīrijas austrumiem, dienvidu virzienā līdz Kazahstānai un Mongolijas centrālajai daļai;
  • Emberiza aureola ornata — sastopama no Sibīrijas centrālās daļas dienvidiem un Mongolijas ziemeļaustrumiem līdz Sibīrijas dienvidaustrumiem, Japānai un Ķīnas ziemeļaustrumiem.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]