Pāriet uz saturu

Cista

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par veidojumu audos vai orgānos. Par mikroorganismu miera stāvokli skatīt rakstu Cista (mikrobioloģija).
Bronhogēnas cistas mikrogrāfija

Cista ir veidojums orgānos un audos, kuram var būt dažāds saturs un sienas.[1][2] Cistu veido sagrupējušās šūnas, kas veido "maisiņu" (līdzīgi kā ūdens molekulas sagrupējas, veidojot burbuli); tomēr cistas no citiem līdzīgiem veidojumiem atšķiras ar to, ka sienu veidojošās šūnas ir izteikti neparastas (gan izskata, gan uzvedības ziņā), salīdzinot ar visām apkārtējām šūnām konkrētajā vietā.

Cista var saturēt gaisu, šķidrumus vai puscietu materiālu, taču strutains veidojums ir abscess, nevis cista. Cistas pēc izveidošanās var izzust pašas no sevis. Ja cista nepazūd, atkarībā no tās veida un atrašanās vietas, tā var būt jānoņem ķirurģiski.

Neoplastiskas cistas sauc par cistiskiem audzējiem; daudzu veidu cistas nav neoplastiskas, tās ir displastiskas vai metaplastiskas. Veidojumi, kas izskatās pēc cistām, bet to sienas veido saistaudi vai audi, kuros attīstās cista, tiek dēvēti par pseidocistām.[2]

  1. «cista | Tēzaurs». tezaurs.lv. Skatīts: 2023-03-23.
  2. 2,0 2,1 «CISTA». medicine.lv (latviešu). 2012-04-02. Skatīts: 2023-03-23.