Pāriet uz saturu

Daugavpils lidlauks

Vikipēdijas lapa
Daugavpils lidlauks
Daugavpils lidlauks
Meteostacija Daugavpils lidlaukā
IATA: DGPICAO: EVDA
DGP (Latvija)
DGP
DGP
Lidlauka atrašanās vieta Latvijā
Pamatinformācija
Tips Civilā
Īpašnieks /
Operators
SIA Daugavpils Lidosta
Īpašnieks Latvijas valsts
Atrašanās vieta Lociki, Naujenes pagasts, Augšdaugavas novads, Latvija
Augstums vjl 400 ft / 122 m
Koordinātas 55°56′41″N 26°39′54″E / 55.94472°N 26.66500°E / 55.94472; 26.66500Koordinātas: 55°56′41″N 26°39′54″E / 55.94472°N 26.66500°E / 55.94472; 26.66500
Skrejceļi
Virziens Garums (m) Virsma
02/20 1000 Betons

Daugavpils lidlauks (IATA: DGP, ICAO: EVDA) jeb Lociku lidlauks ir nesertificēts nosēšanās laukums[1] Augšdaugavas novada Locikos 12 km no Daugavpils centra un 241 km no Latvijas galvaspilsētas Rīgas. Lidostu ar Daugavpils pilsētu savieno autoceļš A13. Daugavpils lidostas apsaimniekotājs ir SIA Daugavpils lidosta. Ierīkota bijušajā militārajā lidlaukā. Lidlaukā ir viens 1000 m garš un 23 m plats betona seguma skrejceļš, kas ierīkots uz lidlauka manevrēšanas ceļa. Galvenais 2500 m garais skrejceļš ir daļēji demontēts un nav izmantojams.[2]

Luftwaffe Messerschmitt Bf 109 (pa labi) un padomju kara lidmašīna И-16 vācu ieņemtajā Daugavpils lidlaukā 1941. gada jūnija beigās

Pirms Otrā pasaules kara Daugavpils apkaimē bija vismaz trīs militāri lidlauki - Lielais Daugavpils lidlauks, Līksnas lidlauks un Grīvas lidlauks Daugavas kreisajā krastā. Līdz 1939. gadam bija plānots atklāt Valsts gaisa satiksmes līniju Rīga - Krustpils - Daugavpils, kas tomēr netika realizēta.[3] Bet 1960. gados bija atklāti maršruti Daugavpils - Valmiera. Maršruti bija bieži veikti ar mazo An-2 lidmašīnu, jo pasažieru nebija daudz tajos laikos.[4]

Pēc Latvijas okupācijas Daugavpils un Līksnas lidlaukos 1941. gadā tika stacionēts padomju 49. iznīcinātāju aviācijas pulks (49-й истребительный авиационный полк). Aukstā kara laikā 1955.–1959. gadā Loču (Lāču) ciema vietā uzbūvēja jaunu kara lidlauku, kas ieguva "Lociku" (krievu: Лоцики no "lāčuki") nosaukumu, kurā stacionēja reaktīvos iznīcinātājus MiG-15, vēlāk MiG-19 un Jak-25. Bija arī stratēģiski bumbvedēji Jak-28, kas varēja pārvadāt kodolieročus.

Kopš 1981. gada Daugavpils Lociku lidlauks kalpoja kā 372. iznīcinātāju bumbvedēju aviācijas pulka (krievu: 372-ой авиационный полк истребителей бомбардировщиков, 372-ой АПИБ) bāze Latvijas austrumu daļā, kurā bija stacionēti padomju iznīcinātāji MiG-23 un MiG-27. Pēc skrejceļa modernizēšanas šeit varēja nosēsties un pacelties smagās militārā transporta lidmašīnas An-22 un Il-76. Gaisa spēku bāzē dzīvoja vairāki tūkstoši militārpersonu. No lidlauka notika arī civilās aviācijas lidojumi. Pēc PSRS sabrukuma 1992. gadā uz Lociku lidlauku pārvietoja no Čehijas izvestās Krievijas gaisa spēku vienības, bet 1994. gadā pēdējā MiG iznīcinātāju eskadriļa pārcēlās uz Ļipeckas militāro bāzi, kur drīz vien tika likvidēta. 1994. gadā militāro lidlauku denacionalizēja.[5]

Daugavpils lidlauka pasažieru skaits
Gads Skaits %
2011 240
2012 250 +4%
2013 180 -28%
2014 nav datu nav datu
2015 nav datu nav datu[6]
2016 nav datu nav datu
2017 nav datu nav datu
2018 nav datu nav datu
2019 nav datu nav datu
2020 nav datu nav datu
2021 nav datu nav datu
2022 0
2023 0

Lidostas atjaunošanas plāni

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2005. gada jūlijā Daugavpils dome dibināja SIA "Daugavpils lidosta". Iegādājoties zemi lidostas vajadzībām, kā arī izstrādājot lidostas attīstības dokumentāciju ar mērķi piesaistīt stratēģisko investoru, pašvaldība līdz 2013. gadam iztērēja vairāk nekā vienu miljonu latu. Globālās ekonomiskās krīzes dēļ piesaistīt lidostas attīstībai nepieciešamo finansējumu neizdevās. 2013. gadā Daugavpils dome nolēma mēģināt piesaistīt investoru, pārdodot SIA "Daugavpils lidosta" kapitāldaļas.[7]

2020. gadā tika panākts politisks atbalsts iekļaut Daugavpils lidostas rekonstrukciju nacionālās attīstības plānā 2027.[8] Lai uzsāktu būvprojekta izstrādi, Daugavpils dome 2021. gada maijā nolēma ņemt aizņēmumu uz četriem gadiem viena miljona eiro apmērā. Plānotās projekta izmaksas bija mērāmas 65 miljonu eiro apmērā, bet Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš tūlīt pēc ievēlēšanas rosināja investīciju projektu par būvprojekta izstrādi apturēt.[9] Tomēr 2021. gada septembrī Daugavpils pilsētas dome nolēma ņemt aizņēmumu 130 000 eiro apmērā industriālā parka būvprojekta izstrādei blakus vecajam Daugavpils lidlaukam.[10]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]