Pāriet uz saturu

Gvido Zemrībo

Vikipēdijas lapa
Gvido Zemrībo
Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs
Amatā
1990. gada 16. maijs — 1994. gada 22. jūnijs
Premjerministrs Ivars Godmanis
Priekštecis amats izveidots
Pēctecis Andris Ģulāns

Dzimšanas dati 1932. gada 26. decembris
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Miršanas dati 2021. gada 6. augustā (88 gadu vecumā)
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Profesija jurists, diplomāts
Augstskola Latvijas Universitāte

Gvido Zemrībo (dzimis 1932. gada 26. decembrī, miris 2021. gada 6. augustā) bija latviešu jurists un diplomāts, Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Dzimis 1932. gada 26. decembrī Rīgā grāmatveža un advokātes ģimenē. Mācījās Rīgas 1. vidusskolā, studēja Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. 1958. gadā Zemrībo kļuva par Latvijas PSR Ministru Padomes Valsts arbitrāžas arbitru. No 1961. gada darbojās Latvijas PSR Augstākajā tiesā, sākotnēji bija tiesas loceklis, tad no 1985. gada tās priekšsēdētājs.[1] Pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 15. februāra "Deklarācijas jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību" Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs Gvido Zemrībo iekļāva komisijā pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai.[2]

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 16. maijā Latvijas Republikas Augstākā Padome ievēlēja G. Zemrībo par Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāju. Viņa vadībā Augstākās tiesas plēnums 1991. gada 11. martā pieņēma lēmumu „Par Latvijas Republikas tiesu neatkarību”, kurā pirmo reizi bija noteikti tiesu neatkarības un lietu iztiesāšanas pamatprincipi, kas atbilda demokrātiskas valsts standartiem. G. Zemrībo vadībā izstrādāja likumu „Par tiesu varu”, ko pieņēma 1992. gada 15. decembrī un kas bija Latvijas tiesu reformas tiesiskais pamats. 1990. — 1993. gadā viņš uzstājās ar referātiem vairākās universitātēs ASV, piedalījās starptautiskās konferencēs Dānijā, Zviedrijā, Francijā, Nīderlandē, bija daudzu juridisku publikāciju autors.[3] Latvijas Tenisa federācijas prezidents.

No 1994. gada maija Zemrībo bija Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Dānijas Karalistē un Islandē. Vēlāk bija Latvijas Policijas akadēmijas lektors (1999—2010). Kopš 1998. gada darbojās kā zvērināts advokāts, no 2013. gada — zvērinātu advokātu biroja "Varul" padomnieks. Latvijas Juristu biedrības viceprezidents. Miris 2021. gada 6. augustā.[4]

  • "Padomju tiesības" (līdzautors, 1978),
  • "Īsi par saistību tiesībām" (1979),
  • Gvido Zemrībo, Lia Guļevska. "Darbs dara cilvēku", Rīga: Jumava, 2015.
  1. «Gvido Zemrībo». Latvijas Republikas Augstākā tiesa.
  2. Par komisiju pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai "Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs", 09.03.1990.
  3. Pirmajam Augstākās tiesas priekšsēdētājam Gvido Zemrībo piešķir Triju Zvaigžņu ordeni Arhivēts 2021. gada 6. augustā, Wayback Machine vietnē. 2011. gada 2. novembrī
  4. Mūžībā devies Augstākās tiesas pirmais priekšsēdētājs Zemrībo la.lv 2021. gada 6. augustā

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Aleksandrs Gubens
Senāta Apvienotās sapulces priekšsēdētājs līdz 1940. gada 26. novembrim
Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs
1990. gada 16. maijs1994. gada 22. jūnijs
Pēctecis:
Andris Guļāns