Pāriet uz saturu

Jānis Bušmanis

Vikipēdijas lapa
Jānis Bušmanis
Personīgā informācija
Dzimis 1897. gadā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1938. gada 6. septembrī
Valsts karogs: Padomju Savienība Ļeņingrada, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Militārais dienests
Dienesta pakāpe pulkvedis (1935)
Valsts
Struktūra Sarkanā armija
čekaGPUOGPUNKVD

Jānis Bušmanis (1897—1938) bija latviešu izcelsmes padomju karavīrs, iekšlietu dienestu darbinieks, militārais pedagogs.

Piedzima 1897. gadā Valmieras apriņķī. Strādāja rūpnīcā. Krievijas Komunistiskās partijas biedrs kopš 1919. gada. Piedalījās Krievijas pilsoņu karā, komandēja vadu 15. armijā. Divreiz ievainots.

Pēc tam bija robežsardzes vienības priekšnieks Baltkrievijā. 1932. gadā pabeidza M. Frunzes Kara akadēmiju. No 1932. līdz 1935. gadam bija pirmais 3. Robežsardzes un AVPP karaspēka skolas (Maskavā) priekšnieks. Vēlāk — Iekšlietu Tautas komisariāta (IeTK) Robežas un iekšējās apsardzības pārvaldes (RIeAP) Ziemeļkaukāzā priekšnieka vietnieks,[1] 1935.—1936. gadā bija Azovas—Melnās jūras novada RIeAP priekšnieks. Austrumsibīrijas novada RIeAP priekšnieks no 1936. gada jūnija līdz 1938. gada 11. martam, kad atvaļināts rezervē.[2]

1938. gada marta beigās arestēts. IeTK un prokuratūras komisija atzina J. Bušmani vainīgu "kontrrevolucionārā darbībā", PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija piesprieda viņam nāvessodu, kurš izpildīts 6. septembrī Ļeņingradā.[2][3]

  1. «Бушман, Ян Янович». ru.wikipedia.
  2. 2,0 2,1 «Бушман, Ян Янович». Кадровый состав органов государственной безопасности СССР. 1935−1939.
  3. «Бушман Ян Янович». Ленинградский мартиролог.