Pāriet uz saturu

Kurpes

Vikipēdijas lapa
Dažāda veida kurpes

Kurpes ir apavi, kam raksturīga cieta zole ar papēdi un stingrs materiāls apsedz pēdu ne augstāk par potīti. Cilvēku, kas gatavo vai labo kurpes, sauc par kurpnieku. Kurpes tiek izgatavotas pa pāriem, kur viena ir paredzēta labajai kājai, otra — kreisajai kājai. Kurpes parasti velk, ejot sabiedriskās vietās. To funkcijas ir sildīt kājas, nodrošināt higiēnu un mazināt risku iegūt pēdu traumas, piemēram, uzkāpjot uz asiem priekšmetiem, bet mūsdienās kurpes atspoguļo cilvēka gaumi, modes tendences un pat tehnoloģisko attīstību.

Kurpes veido divas galvenās daļas — stingrs materiāls (piemēram, āda), kas aptērpj pēdu, un zole.

Stingrais materiāls parasti ir vairākos slāņos un nereti atsevišķās daļās, kas sašūtas vai salīmētas kopā. Iekšējo slāni sauc par oderējumu. Tālāk seko nākamais slānis — starpslāņu oderējums, bet ārējais slānis ir virsāda. Pie virsādas var būt dažādi apdares elementi, piemēram, kurpju saites, sprādze. Atsevišķs elements kurpes virsējā daļā ir mēlīte.

Zole ir kurpju apakšējā daļa, pie kuras piestiprina apavu virsējo daļu, papēdi un/vai pazoli. Bieži ar terminu zole saprot kurpju apakšējo daļu kopā ar papēdi. Zoles visbiežāk izgatavo no gumijas vai poliuretāna, bet tikpat labi var gatavot arī no citiem materiāliem, piemēram, ādas. Zoles apakšā ir īpašs rievojums, kas samazina kurpju iespējamo slīdēšanu. Šo rievojumu var saskatīt pēdas nospiedumos.

Kurpju funkcijas ir sildīt kājas, nodrošināt higiēnu un mazināt risku iegūt pēdu traumas, piemēram, uzkāpjot uz asiem priekšmetiem. Vēsturiski kurpes norādīja arī valkātāja sociālo statusu. Daļēji tas saglabājies arī mūsdienās. Pēc tā, cik tīras un koptas ir kurpes, nereti spriež arī par to valkātāju. Dārga zīmola kurpes norāda uz valkātāja turību.

Vīriešu kurpes
Sieviešu augstpapēžu kurpe

Nav vienotas normas attiecībā uz kritērijiem, kā kurpes būtu jāklasificē. Kā piemēru var minēt kurpju iedalīšanu pēc valkāšanas mērķa, tas ir, ikdienas valkāšanai paredzētas kurpes, sporta kurpes, deju kurpes, lielāku attālumu veikšanai paredzētas kurpes un tamlīdzīgi. Tikpat labi kurpes var iedalīt pēc to izgatavošanas veida, tas ir, šūtās kurpes, līmētās kurpes un koka kurpes. Vēl var minēt kurpju iedalījumu pēc to noslēgšanas veida, tas ir, kurpes ar kurpju saitēm, kurpes ar rāvējslēdzēju, kurpes ar lipekļiem un tā tālāk. Visbeidzot kurpju iedalījums pēc lietotāja, tas ir, vīriešu kurpes, sieviešu kurpes un bērnu kurpes.

Sākotnēji cilvēki lietoja vienkāršus kurpju veidus, kas līdzīgas sandalēm un izgatavotas no dabīgiem materiāliem, piemēram, no dzīvnieku ādas. To funkcijas bija sildīt kājas un mazināt risku iegūt pēdu traumas, piemēram, uzkāpjot uz asiem priekšmetiem. Senie ēģiptieši gatavoja vienkāršus apavus, lai pasargātu pēdas no sakarsušām tuksneša smiltīm.

Senās Romas laikos attīstījās daudzveidīgāki apavi, ieskaitot kurpes, kuras bieži vien norādīja uz sociālo stāvokli un bagātību. Viduslaikos dominēja vienkāršas un praktiskas kurpes, izgatavotas no ādas vai koka.

15. gadsimtā Venēcijas Republikā populāras kļuva augstpapēžu kurpes. Renesanses laikā kurpes sāka greznot ar daudziem un dažādiem rotājumiem.

Rūpnieciskā revolūcija ieviesa izmaiņas arī kurpju ražošanā. Kurpes sāka ražot ar dažādu ierīču un iekārtu palīdzību, līdz ar to tās kļuva lētākas, un varēja atļauties arī zemāku slāņu cilvēki. Šajā laikā radās pirmie mūsdienu kurpju ražotāju zīmoli.

20. gadsimtā speciāli pielāgotas kurpes sāka ražot brīvā laika un sporta vajadzībām, radās sporta apavi. Lielā mērā kurpju stilu un veidu noteica attiecīgajā laika periodā dominējošās modes tendences.

21. gadsimtā tirgū parādījās viedās kurpes ar iestrādātiem sensoriem un pat apgaismojumu. Globalizācijas rezultātā visā pasaulē ir pieejams plašs klāsts kurpju veidu no dažādu pasaules tautu kultūrām.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]