Pāriet uz saturu

Kalitriksu dzimta

Vikipēdijas lapa
Kalitriksu dzimta
(Gray, 1821)
Kaltriksu dzimtas pārstāvētās ģintis: Callitrix, Leontopithecus, Saguinus, Cebuella, Mico, Callimico
Kaltriksu dzimtas pārstāvētās ģintis: Callitrix, Leontopithecus, Saguinus, Cebuella, Mico, Callimico
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPrimāti (Primates)
ApakškārtaSausdeguna pērtiķi (Haplorrhini)
VirsdzimtaJaunās pasaules pērtiķi (Platyrrhini)
DzimtaKalitriksi (Callitrichidae)
Kalitriksu dzimta Vikikrātuvē

Kalitriksu dzimta (Callitrichidae) ir primātu dzimta, kas pieder Jaunās pasaules pērtiķu virsdzimtai. Dzimtai pieder 7 ģintis un aptuveni 47 sugas.[1] Dzīvo Dienvidamerikas un Centrālamerikas tropu lietus mežos. Lielākā sugu daļa mitinās Amazones baseinā.

Dzimtu pārstāv Rietumu puslodes mazākie pērtiķi. Svars — 140-900 g, ķermeņa garums 13–37 cm, aste — 15–42 cm. Gara un mīksta vilna, virs ausīm dažkārt matu pušķi, parasti ir vaigubārda un citi matu rotājumi. Kažokā dominē baltie, melnie un rudie toņi. Aste ļoti pūkaina, taču netiek izmantota satveršanai. Asi nagi.

Dzīvesveids un barība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visas sugas aktīvas diennakts gaišajā laikā. Dzīvo kokos un pārvietojas ar lēcieniem vai horizontāli skrienot pa zariem. Parasti dzīvo nelielās ģimeņu grupās, kuras sastāv no pāriem un viņu pusaugu pēcnācējiem, kas palīdz rūpēties par jaunākajiem mazuļiem. Šādu grupu areāls aptver no 1 līdz 50 ha.

Visēdāji. Uzturā lieto gan augu, gan dzīvnieku izcelsmes barību. Ēdienkartē ietilpst dažādi augļi, lapas, ziedi un to nektārs, kukaiņi, zirnekļi, vardes, ķirzakas, gliemji, putnu mazuļi un olas, reizēm arī sikspārņi.

Vairāki kalitriksu vairošanās aspekti ir neparasti ne tikai starp pērtiķiem, bet arī zīdītājiem. Partneri veido attiecības no monogāmām līdz poligāmām un poliandrām (daudzvīrība), vai pat attiecībām, kad diviem vai vairāk tēviņiem ir divas vai vairāk mātītes.[1]

Izņemot Geldi kalimiko, kuriem ir viens mazulis, kalitriksiem 80 % gadījumu dzimst dvīņi. Galvenais mazuļu aprūpētājs ir tēviņš. Viņš tos nēsā, barošanās reizēs ik pēc divām trim stundām iedodot tos mātītēm. Pēcnācēju audzināšanā parasti iesaistās visi grupas tēviņi un pārējie saimes locekļi.

Sākotnēji Jaunās pasaules pērtiķi bija iedalīti divās dzimtās — Callitrichidae (līdz 1950. gadiem Hapalidae) un Cebidae. Vēlāk visas sugas apvienoja kopīgā Cebidae dzimtā ar septiņām apakšdzimtām, un kalitriksu apakšdzimta (Callitrichinae) iekļāva 4 ģintis — Callitrix (iskaitot pundurkalitriksu Cebuella pygmaea), Saguinus, Leontopithecus un Callimico.[1] Dzimtas nosaukumu Callitrichidae atjaunoja 2002. gadā.[2]

Divkrāsainais tamarīns (Saguinus bicolor)
Melanastes miko (Mico melanurus)
  • Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979, 71—73. lpp.
  • Dzīvnieki. Ilustrēta enciklopēdija par visas psaules dzīvniekiem. Galvenais redaktors Deivijs Bērnijs. Zvaigzne ABC. 2007., 2014. ISBN 978-9984-22-809-9, 125—127. lpp.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]