Pāriet uz saturu

Kotingu dzimta

Vikipēdijas lapa
Kotingu dzimta
Cotingidae (Bonaparte, 1849)
Peru klinšugailītis (Rupicola peruvianus)
Peru klinšugailītis (Rupicola peruvianus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaTirāniņu apakškārta (Tyranni)
InfrakārtaTirāniņu infrakārta (Tyrannides)
DzimtaKotingu dzimta (Cotingidae)
Kotingu dzimta Vikikrātuvē

Kotingu dzimta (Cotingidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dzimtām, kas pieder tirāniņu apakškārtai (Tyranni). Kotingu dzimtā ir 66 sugas, kas iedalītas 25 ģintīs.[1] Kotingu dzimtas putni dzīvo Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropu biomā. Tie uzturas mežos un mežmalās, un pamatā barojas ar kukaiņiem un augļiem.

Vizuļojošais kotings (Cotinga cayana)

Kotingu dzimtas putni ir ļoti dažādi, iespējams visdaudzveidīgākā zvirbuļveidīgo kārtas dzimta. Tomēr dažas iezīmes tiem ir kopīgas, kā plats knābis ar līku galu, noapaļota spārnu forma un spēcīgas kājas. Mazākais kotingu dzimtā ir Atlantijas zeltgalvītis (Calyptura cristata), kas ir tikai 8 cm liels, bet lielākais ir Amazones lietussargputns (Cephalopterus ornatus), kura ķermeņa garums sasniedz 50 cm. Pēdējos gados veicot DNS pētījumus kotingiem, dažas ģintis ir izdalītas no kotingu dzimtas un sistematizētas titiru dzimtā (Tityridae). Joprojām neskaidra ir Atlantijas zeltgalvīša vieta sistematizācijā. Lai arī kādreiz tas tika sistematizēts kā kotingu dzimtas putns, tomēr mūsdienās oficiāli tiek rakstīts, ka dzimta nav zināma.[2]

Daudzu sugu tēviņi, kā, piemēram, klinšugailīšu ģints (Rupicola) tēviņi ir ļoti koši un krāsaini, bet mātītes ir mazāk košas, gaišākas un pelēcīgākas. Daudzām sugām par putnēniem rūpējas tikai mātīte. Toties tēviņi veido viendzimuma barus. Bet ir sugas, kā sarkanrīkles augļuvārna (Querula purpurata), kas veido jaukta dzimuma grupas, kuras palīdz dominējošai mātītei audzināt putnēnus.[3] Arī ligzdas kotingu dzimtas putniem ir ļoti dažādas. Dažas ir tik vaļīgi vītas, ka no apakšas ligzdā var redzēt olu, toties šādas ligzdas plēsīgajiem putniem ir grūti pamanāmas. Citas sugas būvē stabilas, klasiskas bļodas formas ligzdas, bet klinšugailīši ligzdu veido no dubļiem un stiprina pie klints sienas.[3]

Garsekstes lietussargputns (Cephalopterus penduliger)
  1. 1,0 1,1 World Bird List: Cotingas, manakins, tityras, becards, 2020
  2. «A classification of the bird species of South America». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 2. martā. Skatīts: 2007. gada 15. oktobrī.
  3. 3,0 3,1 Prum, Richard O.; Snow, David W. (2003). "Cotingas". In Christopher Perrins (Ed.). Firefly Encyclopedia of Birds. Firefly Books. pp. 432–433. ISBN 1-55297-777-3.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]