Pāriet uz saturu

Medņu ģints

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par putnu ģinti. Par citām jēdziena Medņi nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Medņi
Tetrao (Linnaeus, 1758)
Mednis (Tetrao urogallus)
Mednis (Tetrao urogallus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaVistveidīgie (Galliformes)
DzimtaFazānu dzimta (Phasianidae)
ApakšdzimtaRubeņu apakšdzimta (Tetraoninae)
ĢintsMedņi (Tetrao)
Medņi Vikikrātuvē

Medņi, medņu ģints (Tetrao) ir viena no fazānu dzimtas (Phasianidae) ģintīm, kas apvieno divas sugas.[1]

Medņu ģints putni ir sastopami Eiropas un Āzijas mērenā klimata joslā. Akmeņu mednis (Tetrao parvirostris) sastopams tikai Āzijā: Krievijas austrumreģionos, Mongolijas un Ķīnas ziemeļos. Visas medņu ģints sugas ir samērā retas, un to skaits samazinās.

Latvijā dzīvo viena medņu ģints suga — mednis (Tetrao urogallus).[2]

Izskats un īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Medņi ir masīvi veidoti putni, to formas ir noapaļotas un druknas. Lielākais ģintī ir mednis, kas ir arī rubeņu apakšdzimtas lielākais putns.[3] Tā ķermeņa garums var sasniegt 115 cm, un tēviņa svars 6,5 kg.[4] Abām medņu sugām raksturīgs dzimumdimorfisms: medņa gailis var būt pat 2 reizes lielāks par medņa vistu.

Lai arī medņi ir lieli putni, tie visi galvenokārt barojas ar augu izcelsmes barību. Viens no galvenajiem barības avotiem ir priežu skujas. Medņi ir poligāmi putni, kas pārojas kolektīvos riestos.[5]

  1. 1,0 1,1 Pheasants, partridges, francolins, 2018
  2. «Ornitofaunistika: Mednis Tetrao urogallus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 26. februārī. Skatīts: 2018. gada 2. februārī.
  3. «Grouse of Another Time». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 18. decembrī. Skatīts: 2010. gada 10. decembrī.
  4. «Western capercaillie». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 7. janvārī. Skatīts: 2010. gada 10. decembrī.
  5. Putnu klase[novecojusi saite]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]