Pāriet uz saturu

Orala

Vikipēdijas lapa
Orala
pilsēta
Орал
Orala
Emblēma: Orala
Emblēma
Orala (Kazahstāna)
Orala
Orala
Orala (Rietumkazahstānas apgabals)
Orala
Orala
Koordinātas: 51°14′0″N 51°22′0″E / 51.23333°N 51.36667°E / 51.23333; 51.36667Koordinātas: 51°14′0″N 51°22′0″E / 51.23333°N 51.36667°E / 51.23333; 51.36667
ValstsKarogs: Kazahstāna Kazahstāna
Apgabals Rietumkazahstānas apgabals
Dibināta 1584
Pilsētas tiesības 1613
Administrācija
 • Akims (mērs) Saginbeks Mutaševs
Platība
 • Kopējā 209,83 km2
Augstums 35 m
Iedzīvotāji (2021)
 • kopā 230 354
 • blīvums 1 097,8/km²
Laika josla BTT (UTC+5)
Pasta indekss 090000 - 090013
Tālruņu kods +7 71122 [1]
Mājaslapa uralsk.gov.kz
Orala Vikikrātuvē

Orala (kazahu: Орал), agrāk Uraļska (krievu: Уральск), ir pilsēta ziemeļrietumu Kazahstānā, pie Urālas un Čoganas satekas, netālu no Krievijas robežas. Tā kā tā atrodas Urālas rietumkrastā, ģeogrāfiski tā atrodas Eiropā. Tās iedzīvotāju skaits ir 210 600 un tā ir Rietumkazahstānas apgabala galvaspilsēta. Iedzīvotāji pārsvarā ir krievi (54%) un kazahi (34%).

Orala ir lauksaimniecības un rūpniecības centrs un ir bijis nozīmīgs tirdzniecības punkts kopš dibināšanas. Gadsimtiem ilgi pa Urālas upi ir darbojusies baržu satiksme starp Kaspijas jūru un Urālu kalniem. Mūsdienās tas ir viens no ieejas punktiem dzelzceļa satiksmei no Eiropas uz Sibīriju, apkalpojot daudzos naftas laukus Kaspijas baseinā un rūpniecības pilsētas dienvidu Urālos. Pilsētā ir arī Oralas Ak Zhol lidosta.

Dibināta kā Žajikas cietoksnis Zelta Ordas hanu Uzbeghana un Džanibeka valdīšanas laikā 14. gadsimtā. Pēc 1440. gada nonāca Nogaju ordas sastāvā, 16. gadsimtā to ieņēma kazahi, 1584. gadā Jaikas kazaki nodibināja savu nocietinājumu (Яицкий городок). Kad tatāri to nopostīja, 1613. gadā kazaki nodibināja jaunu nocietinājumu 50 km attālumā no senākā cietokšņa. Cietoksnis Jemeļjana Pugačova sacelšanās laikā izturēja aplenkumu no 1773. gada 30. decembra līdz 1774. gada 17. aprīlim. Krievijas Impērijas armija komandiera Manzurova vadībā ieņēma pilsētu pēc tam, kad Sergejs Goļicins bija ieņēmis Orenburgu. Tā kā Jaikas kazaki bija nemiernieku pusē, ķeizariene Katrīna II 1775. gada 15. janvārī lika pārdēvēt Žajikas upi par Urālu un Žajiku par Uraļsku.

1833. gada septembrī Puškins kopā ar draugu Vladimiru Daļu apmeklēja pilsētu, veicot pētījumu savai grāmatai "Pugačova sacelšanās vēsture" un savam romānam "Kapteiņa meita".

Krievijas pilsoņu kara laikā pilsētu aplenca kazahu armija. Tās aizsardzībā piedalījās Mihails Frunze, Vasīlijs Čapajevs un Georgijs Žukovs. Uraļsku pārsauca par Oralu pēc tam, kad Kazahstāna 1991. gadā ieguva neatkarību.

Oralas dzelzceļa stacija

Pilsētu pārstāv futbola klubs FC Akzhayik.

Sadraudzības pilsētas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]