Rožu rinda
| Rožu rinda Rosales (von Berchtold, 1820) | |
|---|---|
 Ziedošs saldais ķirsis | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Angiospermae) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Rožu rinda (Rosales) |
 Rožu rinda Vikikrātuvē | |
Rožu rinda, rožveidīgo rinda (Rosales) ir divdīgļlapju klases rinda, kurā apvienotas 9 līdzīgas dzimtas. Pēc ģenētiskajiem pētījumiem rožu rindai vistuvākās ir dižskābaržu rinda un ķirbju rinda.[1] Lielākās rožu rindas dzimtas pēc sugu skaita ir rožu dzimta un nātru dzimta.
Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Salīdzinoši liels rožu dzimtas sugu skaits sastopams mērenā klimata joslā, gobu, nātru un kaņepju dzimta sastopama gan mērenajā, gan subtropu-tropu klimatā, bet pārējās dzimtās dominē subtropu-tropu joslas augi. Daudzveidības centri atrodas A-DA Austrālijā, Dienvidamerikas Andu ziemeļdaļā, DA Āzijas tropu zemienēs, D Āfrikas pustuksnešu reģionos, bet rožu dzimtai plašs izplatības apgabals ir mērenā un subtropu klimata joslā Āzijā.[2]
Rožu rindas lakstaugi sastopami dažādu pļavu augājā, bet mežu un krūmāju veģetācijā šīs rindas sugas vienlīdz nozīmīgas koku, krūmu, kā arī lakstaugu stāvā.[2]
Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saskaņā ar molekulāri ģenētiskajiem pētījumiem rožu rindā ietilpst morfoloģiski atšķirīgi augi. Tie ir gan kokaugi: koki, krūmi un liānas, gan viengadīgi, divgadīgi un daudzgadīgi lakstaugi. Taču šajā rindā nav ūdensaugu un parazītisko augu.
Augu lapas ir vienkāršas vai plūksnaini saliktas, bieži tām ir pielapes. Ziedi vientuļi vai sakārtoti ziedkopās, visbiežāk ķekaros, čemuros, skarās un vairogos. Ziedi biežāk ir divdzimumu, ar 5 vainaglapām un kauslapām, kas izkārtotas divos gredzenos, staraini simetriski. Tomēr zieda daļu skaits var variēt: vainaglapas 5(4)—20, bet kauslapas 3—10. Putekšņlapu skaits vismaz tikpat liels, cik vainaglapu, bet sekundārās poliandrijas dēļ to var būt ļoti daudz (līdz 100), īpaši rožu dzimtas augiem. Augļlapu skaits plaši variē — no vienas līdz ļoti daudzām. Sēklotnes novietojums var būt augšējs, apakšējs vai vidējs. Rožu dzimtai raksturīga ievērojami paplašināta ziedgultne. Auglis — somenis, riekstiņš, oga, kaulenis, retāk pogaļa vai cits veids. Daudzām sugām veidojas kopaugļi. Apputeksnē galvenokārt kukaiņi, retāk — vējš.[2]
Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rožu rindā ietilpst šādas dzimtas:
- eleagnu dzimta (Elaeagnaceae)
- gobu dzimta (Ulmaceae)
- kaņepju dzimta (Cannabaceae)
- nātru dzimta (Urticaceae)
- pabērzu dzimta (Rhamnaceae)
- rožu dzimta (Rosaceae)
- viltusolīvu dzimta (Barbeyaceae)
- zīdkoku dzimta (Moraceae)
- Dirachmaceae
Agrāk rožu rindā ietilpa daudz vairāk dzimtu. Daļa no tām ir izdalītas atsevišķā rindā, piemēram, dažas dzimtas ir apvienotas zaķskābeņu rindā, vai arī pārceltas uz citu rindu, piemēram, piltuvziežu dzimta tagad ir asteru rindas dzimta.
Filoģenētiskais koks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2011. gadā publicēja rožu rindas augu DNS analīzes rezultātā iegūto kladifikāciju:[3]
| Rožu rinda (Rosales) |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rožu rindā ietilpst rožu dzimta, kas ir ekonomiski nozīmīga, jo daudzas sugas tiek audzētas augļu ieguvei, piemēram, ābeles, bumbieres, plūmes, persiki, ķirši, mandeles, cidonijas, zemenes, kazenes un avenes. Šai dzimtai pieder arī daudzas dekoratīvas augu sugas. Mūsdienu dārza rožu šķirnes, piemēram, hibrīda tējas, floribunda un grandifora, radās no vairāku atsevišķu savvaļas sugu sarežģītiem hibrīdiem, kuru dzimtene ir dažādi Eirāzijas reģioni.[4]
Arī zīdkoku dzimtā ir daudz augļu koku. Āzijā sastopamas dažādas maizeskoku sugas, kuru augļi ir svarīgs pārtikas avots visā DA Āzijā un Klusā okeāna reģionā; pēdējā laikā tās plaši kultivē Āfrikā. Tuvajos Austrumos jau pirms mūsu ēras audzēja vīģeskokus, jo žāvētas vīģes satur daudz šķiedrvielu. Arī zīdkoku (Morus) augļi ir ēdami, bet ar to lapām baro zīdtauriņu kāpurus, kurus audzē dabiskā zīda ieguvei. A Āzijā aug papīrkoku (Broussonetia) ģints augi, kuru šķiedras satur daudz celulozes. Viens no tiem ir īstais papīrkoks (Broussonetia papyrifera), kura mizas šķiedra tiek izmantota tradicionālā papīra ražošanai Ķīnā, Korejā un Japānā. Zīdkoku dzimtā ietilpst vairākas lateksu ražojošas augu sugas. Kaučuka gumijkoks (Ficus elastica), kas tagad ir populārs telpaugs, tika izmantots kā agrīns gumijas avots, pirms izgudroja sintētisko kaučuku. Lateksu no Ficus sugām un Artocarpus altilis izmanto košļājamās gumijās, līmēs, blīvēšanas maisījumos.[2][4]
Melnā ķirša (Prunus serotina) un saldā ķirša (P. avium) koksne, pateicoties tās krāsai un elastībai, tiek izmantota augstas kvalitātes mēbeļu ražošanā. Melnā ķirša koksne ir izturīga pret saraušanos un deformāciju, tāpēc iecienīta mēbeļu, paneļu, koka trauku, instrumentu rokturu un mūzikas instrumentu izgatavošanā.[4]
Rožu dzimtā ir daudz ārstniecības augu, kurus dažādās pasaules daļās izmanto tautas medicīnā.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Hengchang Wang; Michael J. Moore; Pamela S. Soltis; Charles D. Bell; Samuel F. Brockington; Roolse Alexandre; Charles C. Davis; Maribeth Latvis; Steven R. Manchester & Douglas E. Soltis (10 Mar 2009), "Rosid radiation and the rapid rise of angiosperm-dominated forests", Proceedings of the National Academy of Sciences, 106 (10): 3853–3858
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 Normunds Priedītis Augu ģeogrāfija un daudzveidība. Rīga: Zvaigzne ABC, 2009. ISBN 978-9934-0-0829-0
- ↑ Shu-dong Zhang, De-zhu Li; Soltis, Douglas E.; Yang, Yang; Ting-shuang, Yi (July 2011). "Multi-gene analysis provides a well-supported phylogeny of Rosales". Molecular Phylogenetics and Evolution. 60 (1): 21–28.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 "Rosales | plant order". Encyclopedia Britannica. Skatīts 2024.06.20.
|