Pāriet uz saturu

Sveagruva

Vikipēdijas lapa
Sveagruva
Sveagruva
ciemats
Sveagruvas galvenā iela
Sveagruvas galvenā iela
Sveagruva (Svalbāra)
Sveagruva
Sveagruva
Atrašanās vieta Svalbārā
Koordinātas: 77°54′00″N 16°43′50″E / 77.90000°N 16.73056°E / 77.90000; 16.73056Koordinātas: 77°54′00″N 16°43′50″E / 77.90000°N 16.73056°E / 77.90000; 16.73056
Valsts Karogs: Norvēģija Norvēģija
Teritorija Svalbāra
Dibināta 1916. gadā
Augstums 20 m
Iedzīvotāji
 • kopā 230
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Sveagruva Vikikrātuvē

Sveagruva (norvēģu: Sveagruva — ‘Zviedru raktuves’) ir kalnraču ciemats Svalbārā, arhipelāga trešā lielākā apdzīvotā vieta. Izvietojies arhipelāgā lielākās salas Špicbergenas rietumdaļā Nordenšelda Zemē, Van Mijena fjorda austrumu galā 60 km no Longjērbīenes. Ciematam ir divas piestātnes (viena pie pašas Sveagruvas, otra 6 km uz dienvidiem Amsterdamas ragā) un lidlauks. Raktuvju darbinieki pastāvīgi dzīvo Longjērbīenē un uz divu nedēļu maiņu Sveagruvā ierodas ar avioreisu vai kuģi.

Sveagruvu 1920. gadā dibināja Zviedrijas kompānija AB Spetsbergens Svenska Kolfält akmeņogļu raktuvju ekspluatēšanai. 1925. gadā raktuvēs notika negadījums un tās tika slēgtas. 1934. gadā ogļu ieguves koncesiju pārpirka Norvēģijas Store Norske Spitsbergen Kulkompani. 1944. gadā Vācijas kara flotes zemūdene iznīcināja Sveagruvas virszemes infrastruktūru.[1] Vēlākos laikos raktuves vairākkārt apstādinātas. Pēdējoreiz ekspluatācija atjaunota 2001. gadā un šīs ir salas produktīvākās raktuves. Tā kā transportkuģu piekļuve ogļu iekraušanas vietai iespējama tikai no jūlija līdz oktobrim vai novembrim. Kopā ar akmeņogļu zemajām cenām tirgū, kas raktuves liek uzskatīt par mazrentablām un tās plānots slēgt.[2]

Otrā Starptautiskā ģeofizikas gada laikā (1932-1933) Sveagruvā atradās zviedru aeroloģisko un magnētisko mērījumu stacija.[3]