Pāriet uz saturu

Vēršu apakšdzimta

Vikipēdijas lapa
Vēršu apakšdzimta
Bovinae (Gray, 1821)
Ūdens bifeļi (Bubalus bubalis)
Ūdens bifeļi (Bubalus bubalis)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPārnadži (Artiodactyla)
ApakškārtaAtgremotāju apakškārta (Ruminantia)
DzimtaDobradži (Bovidae)
ApakšdzimtaVēršu apakšdzimta (Bovinae)
Iedalījums
Vēršu apakšdzimta Vikikrātuvē

Vēršu apakšdzimta (Bovinae) ir viena no dobradžu dzimtas (Bovidae) apakšdzimtām, kas pieder pārnadžu kārtai (Artiodactyla). Tā apvieno 26 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalītas 9 ģintīs. Pazīstamākās sugas ir ūdens bifelis, bizons, jaks, sumbrs un dižantilope.

Vēršu apakšdzimtā ir vairākas domesticētas sugas, un viena no tām ir liellops (Bos primigenius taurus), kas ir izmirušā savvaļas taura pasuga. Tas tiek audzēts visā pasaulē, lai iegūtu gaļu, pienu un ādu. Izņēmums ir hinduisti Indijā un Nepālā, kas liellopu gaļu pārtikā nelieto, uzskatot, ka šie dzīvnieki ir svēti. Citas domesticētās sugas ir ūdens bifelis (Bubalus bubalis), jaks (Bos grunniens), bantengs (Bos javanicus) un mājas gaurs (Bos frontalis).[1]

Balstoties uz arheoloģiskajiem izrakumiem, vēršu apakšdzimtas dzimtene ir Āzija. Senākās atrastās fosilijas ir 18,5 miljonus gadu vecas.[1] Mūsdienās vislielākā sugu dažādība ir sastopama Āzijā un Āfrikā, bet savvaļas sugas ir sastopamas arī Ziemeļamerikā un Eiropā. Latvijā tiek realizēta Pasaules Dabas Fonda programma, reintroducējot abas Latvijas dabai piederošās savvaļas vēršu apakšdzimtas sugas: sumbru un taurgovi, kas ir līdziniece izmirušajiem tauriem.[2][3]

Izskats un īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sumbrs (Bison bonasus) kopš 2004. gada ir atgriezies Latvijas dabā

Vēršu apakšdzimtas dzīvnieki ir vidēji lieli vai lieli zālēdāji. Grupa ir ļoti dažāda, par ko liecina samērā atšķirīgās ciltis: dižantilopju, Indijas antilopju un vēršu cilts.

Tomēr visām apakšdzimtas sugām ir dažas kopīgas iezīmes. Vēršu apakšdzimtas dzīvnieki ir vieni no lielākajiem dobradžu dzimtā. Daudzas sugas sver vairāk kā 200 kg, bet dažas vairāk kā 500 kg.[1] Vēršu apakšdzimtai ir raksturīgs spēcīgs dzimumdimorfisms. Dažu sugu tēviņi ir gandrīz divas reizes lielāki nekā mātītes. Visiem tēviņiem ir ragi, kā arī visām vēršu cilts (Bovini) mātītēm ir ragi un 3 sugu mātītēm no dižantilopju cilts (Strepsicerotini). Mātītēm ragi ir izteikti mazāki, smalkāki un vieglāki nekā tēviņiem. Ragi abiem dzimumiem ir gludi, sirpveida, bez izciļņiem vai vijumiem. Vēršu apakšdzimtas dzīvniekiem uz sejas vai priekškājām nav smaržu sekrēta dziedzeri kā tas ir, piemēram, kazu apakšdzimtas dzīvniekiem. Toties visām šīs apakšdzimtas sugām smaržu sekrēta dziedzeri ir uz pakaļkājām.[1]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 «Subfamily Bovinae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 10. martā. Skatīts: 2011. gada 2. februārī.
  2. «Sumbri atgriežas Latvijā!». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 5. septembrī. Skatīts: 2011. gada 2. februārī.
  3. Taurs[novecojusi saite]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]