Pāriet uz saturu

Vladimirs (Polockas kņazs)

Vikipēdijas lapa
Vladimirs
Уладзімір Полацкі
Polockas kņazs
1184?. gads — 1216. gads
Priekštecis Boriss Davidovičs
Pēctecis Vasiļko Volodarevičs
Miris 1216. gads
Polocka, Polockas kņaziste
(Karogs: Baltkrievija Baltkrievija)
Dinastija Rurika dinastija
Tēvs Volodars Gļebovičs vai Vseslavs Vasiļkovičs
Reliģija pareizticība

Vladimirs Vseslavičs, pēc cita uzskata Vladimirs Volodarevičs jeb Voldemārs (latīņu: Woldemarus de Plosceke), bija Polockas kņazs no Rurikoviču dinastijas no aptuveni 1184. gada līdz 1216. gadam. Viņa valdīšanas laikā Polockas kņaziste zaudēja politisko ietekmi Daugavas līvu zemēs un Jersikas Visvalža valsts rietumu un ziemeļu pilsnovados, kas nokļuva Livonijas bīskapijas pakļautībā.

Par kņaza Vladimira dzīvi nav daudz ticamu datu. Ir zināms, ka pie varas Polockā viņš nokļuvis kā Polockas Rurikoviču atzara Vitebskas atzara pārstāvis. Viņa valdīšanas laikā 1192. gadā Polockā iebruka lietuviešu kunigaitis Mingails (Mingaila), kas iecēla savu dēlu Ginvilu par Polockas kņazu (1192 — 1199), kurš pēc kristīšanās ieguva vārdu "Jurijs".

1199. gadā Vladimirs atguva varu, tomēr bija stiprā lietuviešu ietekmē. 1203. gadā viņš kopā ar lietuviešiem devās karagājienā uz Daugavas lejteci meslu piedzīšanai no sacēlušamies Ikšķiles un Salaspils līviem. Cietis neveiksmi, viņš atgriezās Polockā.

1206. gada pavasarī draudzības līguma nolūkos bīskaps Alberts sūtīja uz Polocku delegāciju Daugavgrīvas klostera abata Teoderiha vadībā. Tajā laikā Polockā uzturējās arī līvu vecāko sūtīta delegācija, kas vēlējās pierunāt Valdemāru doties vēl vienā karagājienā, lai atbalstītu līvu sacelšanos pret krustnešiem. Tādēļ 1206. gada rudenī Polockas Valdemārs kopā ar citiem kņaziem, saviem kaimiņiem un draugiem devās ar lielu karaspēku pa Daugavu uz leju, bet velti mēģināja ieņemt Ikšķili un Salaspili. Kņazs Vladimirs gan esot pavēlējis arī Turaidas lībjiem un latvjiem ierasties viņam palīgā, bet šai pavēlei paklausījuši tikai līvi.

1208. gadā viņš bija spiests samierināties, ka Rīgas bīskaps Alberts pakļāva vasaļatkarībā Kokneses ķēniņa Vescekas valsti, bet 1209. gadā Jersikas ķēniņa Visvalža valsti. Bīskaps Alberts 1210. gadā veda sarunas ar Polockas ķēniņu Valdemāru par militāru sadarbību pret leišiem un nodrošina Daugavas ceļu vācu-krievu tirdzniecībai.

1212. gadā viņš slēdza miera līgumu ar bīskapu Albertu Jersikas pilī, kurā galīgi atteicās no savām pretenzijām uz zaudētajām teritorijām, bet saglabāja tirgošanās tiesības pa Daugavas ūdensceļu. Pēkšņi mira igauņu skubināta karagājiena sākumā uz Rīgu 1216. gadā.

Polockas valdnieku ciltskoks

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rurika dinastijas valdnieks
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Boriss Davidovičs
Polockas kņazs
11841216
Pēctecis:
Vasiļko Volodarevičs (?)
  1. Iekavās senākais vikingu vārda variants
  2. Pēc Vseslava nāves viņa dēli sadalīja valsti dalienās