Pāriet uz saturu

17 Tetīda

Vikipēdijas lapa
Tetīda
Tetīda (attēla centrā)
Atklāšana un nosaukšana
Atklājējs/i Roberts Luters
Atklāšanas datums 1852. gada 17. aprīlī
Apzīmējumi
Mazās planētas apzīmējums (17) Thetis
Citi nosaukumi [1] A913 CA,
A916 YF,
1954 SO1
Mazo planētu kategorija Asteroīdu josla
Orbitālie parametri
Epoha 2015. gada 27. jūnijā (JD 2457200,5) [1]
Afēlijs 2,798 AU [1]
Perihēlijs 2,143761 AU [1]
Lielā pusass (rādiuss) 2,4708058 AU [1]
Ekscentricitāte 0,1323636[1]
Apriņķojuma periods 3,88 a [1]
Slīpums 5,59069°[1]
Uzlecošā mezgla garums 125,56729°[1]
Pericentra arguments 136,00313°[1]
Fiziskie raksturlielumi
Dimensijas 90,04 km[2]
Sideriskais periods 12,27048 h [2]
Ģeometriskais albedo 0,1715[2]
Asteroīdu spektru tipi S [2]
Redzamais spožums 11,73 [3]
Absolūtais spožums 7,76 H [1]

Tetīda, arī 17 Tetīda ir asteroīds ar diametru apmēram 90 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder S tipa asteroīdu grupai.

Asteroīdu atklāja 1852. gada 17. aprīlī vācu astronoms Roberts Luters (Robert Luther) Diseldorfas observatorijā. Luteram tas bija pirmais atklātais asteroīds (kopā 24). Asteroīds nodēvēts Tetīdas vārdā.[4] Tetīda grieķu mitoloģijā ir jūras dieva Nēreja un Dorīdas meita, Pēleja sieva un Ahilleja māte.[5] Asteroīdam nav oficiāli apstiprināta simbola, neoficiāli tiek lietots simbols – delfīns ar zvaigzni.

Tetīda ir akmens tipa asteroīds, satur silikātu minerālus. Spektrs liecina, ka uz asteroīda virsmas ir piroksēns un mazāk nekā 20 % olivīns.[6]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]