Romas pāvests: Atšķirības starp versijām

[[Attēls:List of popes.JPG‎JPG|right|thumb|200px|pāvestuPāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē]]

'''Pāvests''' ({{val|grc|πάππας}} (''pappas'') -— ''tēvs'') -ir [[Romas Katoļu baznīca]]s augstākais Virspriesterisvirspriesteris ({{val-|la|Pontifex Romanus}}), [[Roma]]s pilsētas [[bīskaps]], [[Svētais krēslsKrēsls|Svētā Krēsla]] (lat. ''Sancta Sedes'') [[monarhs]] un suverēns, [[Vatikāns|Vatikāna]] valsts vadītājs.

Pirmajos m.ē.mūsu ēras gadsimtos šo titulu piemēroja visiem [[Kristietība|kristiešu]] priesteriem, kuriem bija tiesības svētīt, pēc tam visiem bīskapiem. Sākot ar VI gs., to sāk lietot tikai Romas kā [[Eiropa]]s centrālās pilsētas bīskaps.

Saskaņā ar Baznīcas tradīciju, pirmais Romas bīskaps ir bijis [[Jēzus Kristus]] [[apustulis]] [[sv. Pēteris]] -; vēlākie Romas bīskapi ir tiešie viņa garīgās un laicīgās varas tiešie pārmantotāji.

Pašreizējais Romas pāvests ir [[Pāvests BenediktsFrancisks XVII|BenediktsFrancisks XVII]] (''Benedictus{{val|la|Franciscus PP. XVI''I}}, 1936), kurš tika ievēlēts 20052013. gada 1913. aprīlī 78 gadu vecumāmartā.

==== Pāvesta tituli ====

* ''Pontifex Romanus'' -— ''Romas Virspriesteris''virspriesteris

* ''Episcopus Romanus'' -— ''Romas bīskaps''

* ''Vicarius Christi'' -— ''Kristus [[vikārs]]''

* ''Successor principis apostolorum'' -— ''Apustuļu vecākā mantinieks''

* ''Caput universalis ecclesiae'' -— ''Vispasaules baznīcas galva''

* ''Pontifex Maximus'' -— ''Dižaislielais Virspriesteris''virspriesteris

* ''Primatus Italiae'' -— ''Itālijas vadītājs''

* ''Archiepiscopus ac metropolitanus provinciae ecclesiasticae Romanae'' -— ''Romas provinču baznīcas arhibīskaps un metropolīts''

* ''Princeps sui iuris civitatis Vaticanae'' -— ''Vatikāna valsts suverēns''

* ''Servus Servorum Dei'' -— ''Dieva kalpu kalps''

Kopš Baznīcas pirmssākumiempirmsākumiem pāvestu tituli ir mainījušies, atkarībā no pārmaiņām BaznīcāsBaznīcas un laicīgās pasaules politikā. Ir nākuši klāt jauni tituli, atcelti vecie. Piemēram, 2006. gada 9. martā pāvests Benedikts XVI oficiālajā izdevumā ''Annuario pontificio'' izsludināja, ka vairs netiks lietots tituls '' "Rietumu Patriarhs''patriarhs".

==== Pāvesta stāšanās amatā ====

M.ē.Mūsu ēras pirmajos gadsimtos, kad kristieši vēl bija mazskaitlīga ticīgo grupa, Romas bīskapu ievēlēja visas Romas draudzes kopsapulcē. Pie tam tamTam nevajadzēja būt priesterim -— pietika, ka tas ir cienījams un morāli nevainojams draudzes loceklis. Arī šobrīd teorētiski par pāvestu var tikt ievēlēts jebkurš vīriešu dzimuma katolis.

1059. gada aprīlī pāvests Nikolajs II izdeva dekrētu ''In Nomine Domine'' (''Tā Kunga vārdā''), kurā tika definēta pāvestu ievēlēšanas kārtība: kopš šī laika pāvestu ievēl Baznīcas [[kardināls|kardinālu]] kopsapulcē, no sava vidus, ar kā minimumsvismaz 2/3 balsu "par".

1274. gadā, kad pāvesta vēlēšanas ieilga gandrīz trīs gadus (1006 dienas), pāvests Gregors X ieviesa "konklāva" (''cum clave'' -— ''zem atslēgas'') praksi: kardinālus ieslēdza atsevišķā telpā (mūsdienās -— [[Siksta kapela|Siksta kapelā]]), kuru tie varēja atstāt tikai tad, ka būsbija ievēlējuši jaunu pāvestu.

Šobrīd pāvesta ievēlēšanas kārtību regulē 1996. gada 22. februārī pieņemtā apustuliskā [[konstitūcija]] ''Universi Dominici Gregis'' (''Dieva ganāmpulka gans''). Formāla kandidātu saraksta nav. Katram kardinālam ir papīra lapa, uz kuras rakstīts: "Eligo in Summum Pontificem" ("'Es izvēlos par Virspriesteri"virspriesteri'), kurā tam jāieraksta viņaprāt vispiemērotākā kristieša<supref group=P>1Praksē izvēlas tikai kādu no klātesošajiem kardināliem. Pēdējais pāvests, kurš pirms ievēlēšanas nav bijis kardināls, bija 1513.gadā ievēlētais Leons X (viņš nebija pat priesteris — tikai pēc vēlēšanām viņš tika ordinēts par priesteri, pēc tam — par bīskapu), bet pēdējais pāvests, kurš ievēlēts pašam klāt neesot, bija 1522. gadā ievēlētais Adrians VI.</supref> vārduvārds (prasība rakstīt tā, lai pēc rokraksta nevarētu noteikt rakstītāja personu). Par vienu kandidātu jāsavāc 2/3 balsu. Ja balsu skaits nepietiekamsnav pietiekams, biļetenus sadedzina kapelas kamīnā, pievienojot sveķus -: pa skursteni ceļas melni dūmi, un svSv. Pētera bazilikas laukumā sapulcējušies ticīgie redz, ka balsošanai vēl nav rezultāta. Kad pāvests ievēlēts, kardinālu kolēģijas vadītājs oficiāli lūdz tā piekrišanu ieņemt šo amatu. jaJa kandidāts piekrīt, sadedzināmajiem biļeteniem pievieno sausus salmus -: dūmi no skursteņa ceļas balti. Tūdaļ pēc tam no bazilikas balkona tiek izsaukta tradicionālā frāze: "Habemus Papam!" (''Mums ir tēvspāvests!''), ticīgajiem tiek pavēstīts jaunā pāvesta vārds, bet pats jaunievēlētais pontifiks iznāk apustuliski svētīt pilsētu un pasauli -— ''urbi et orbi''.

== Skat. arīBibliogrāfija ==

* [http://www.krotov.info/libr_min/g/gorgey/00.html Енё Гергей. ''История папства''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222174120/http://www.krotov.info/libr_min/g/gorgey/00.html |date={{dat|2008|02|22||bez}} }}