Vikipēdija

Slovēnija: Atšķirības starp versijām

Pārlūkot vēsturi
← Vecāka versija
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VizuālaisVikiteksts
→‎Valsts raksturojums: stila uzlabojumi
Nav labojuma kopsavilkuma
 
(29 starpversijas, ko saglabājuši 17 lietotāji, nav parādītas)
1. rindiņa:
{{citas nozīmes|valsti|SVN|SVN}}
{{Valsts infokaste
| vietējais_nosaukums = ''Republika Slovenija''
Line 12 ⟶ 11:
| kartes_paraksts = Slovēnija (tumši zaļā krāsā)<br />Eiropas Savienība (gaiši zaļā krāsā)
| valsts_himna = [[Zdravljica]]
| valsts_valodas = [[Slovēņuslovēņu valoda]]<sup>2</sup>
|regional_languages=[[Ungāruungāru valoda]], [[Itāļuitāļu valoda]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dz-rs.si/index.php?id=101&type=98&vt=56&sb=7&st=a&mandate=-1&o=1090&sd=0&unid=PZ3%7CC12565D400354E68C1256EBC002E868A&showdoc=1 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2012|07|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110927121204/http://www.dz-rs.si/index.php?id=101&type=98&vt=56&sb=7&st=a&mandate=-1&o=1090&sd=0&unid=PZ3%7CC12565D400354E68C1256EBC002E868A&showdoc=1 |archivedate={{dat|2011|09|27||bez}} }}</ref>
| galvaspilsēta = [[Ļubļana]]
|latd=46|latm=03|latNS=N|longd=14|longm=30|longEW=E
Line 20 ⟶ 19:
| valsts_galvas_tituls = [[Slovēnijas prezidents|Prezidents]]
| valsts_galvas_tituls2 = [[Slovēnijas premjerministrs|Premjerministrs]]
| valsts_galva = [[BorutsNataša PāhorsPirca Musara]]
| valsts_galva2 = [[MīroslavsRoberts Cērars jaunākais|Mīroslavs CērarsGolobs]]
| iestāšanāsESdatums = {{dat|2004|5|1}}
| platība_rangs = 153.
| platība_km2 = 20,273
| procenti_ūdens = 0,7<ref name="Surface2005">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stat.si/letopis/2010/01_10/01-03-10.htm |title=Površina ozemlja in pokrovnost tal, določena planimetrično, 2005 |trans_title=Surface area and land cover determined planimetrically, 2005 |language=Slovene, English |publisher=Statistical Office of the Republika of Slovēnija |accessdate=2 February 2011 |archive-date={{dat|2011|05|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110511203510/http://www.stat.si/letopis/2010/01_10/01-03-10.htm }}</ref>
| iedzīvotāju_skaits = 2 048 951<ref name="Population 2010-10-01">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stat.si/eng/novica_prikazi.aspx?id=3705 |title=Population, Slovēnija, 1 October 2010 – final data |publisher=Statistical Office of the Republika of Slovēnija |date=31 January 2010}}</ref>
| iedzīvotāju_skaita_gads = 2010
Line 31 ⟶ 30:
|population_census=1 964 036
|population_census_year=2002
| apdzīvotības_blīvums_km2 = 101<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stat.si/letopis/2010/30_10/30-09-10.htm |title=Gostota naseljenosti, 1. 7. |language=Slovene, English |trans_title=Population density, 1 July |publisher=Statistical Office of the Republika of Slovēnija |accessdate=2 February 2011 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130826070232/http://www.stat.si/letopis/2010/30_10/30-09-10.htm |archivedate={{dat|2013|08|26||bez}} }}</ref>
| apdzīvotības_blīvums_rangs = 106.
| IKP_PPP_gads = 2010
Line 37 ⟶ 36:
| IKP_PPP_rangs =
| IKP_PPP_per_capita = $28 030<ref name=imf2/>
| IKP_PPP_per_capita_rangs = 32<ref>http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/b/b6/IKP_PPP_.pdf{{Novecojusi saite}}</ref>
| Gini = 28,4
| Gini_gads = 2007
| Gini_kategorija = <span style="color:#090;">zems</span>
| HDI_gads = 2010
| HDI = {{palielinājās}} 0,828<ref name="HDI">{{Tīmekļa atsauce|url=http://hdr.undp.org/en/media/HDR_2010_EN_Table1.pdf|title=Human Development Report 2010|year=2010|publisher=United Nations|accessdate=5 November 2010|archive-date={{dat|2010|11|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20101121150504/http://hdr.undp.org/en/media/HDR_2010_EN_Table1.pdf}}</ref>
| HDI_rangs = 29.
| HDI_kategorija = <span style="color:#090;">ļoti augsts</span>
Line 56 ⟶ 55:
| laika_zona_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
| utc_offset_DST = +2
| etniskās_grupas = 83% [[slovēņi]],<br /> 2% [[serbi]], 2% [[horvāti]], 1% [[bosnieši]], 12% citi un nenorādīti<ref name="2002census">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.stat.si/popis2002/en/rezultati/rezultati_red.asp?ter=SLO&st=7 |title=Census 2002: 7. Population by ethnic affiliation, Slovēnija, Census 1953, 1961, 1971, 1981, 1991 and 2002 |publisher=Statistical Office of the Republika of Slovēnija |accessdate=2 February 2011 |archive-date={{dat|2011|08|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110806084849/http://www.stat.si/popis2002/en/rezultati/rezultati_red.asp?ter=SLO&st=7 }}</ref>
| domēns = [[.si]]<sup>4</sup>
| iso_kods_num =
Line 65 ⟶ 64:
| ISO_3166-1_alpha3 = SVN
| ISO_3166-1_num = 705
| piezīmes = <sup>1</sup>Kā noteikts Slovēnijas Republikas ģerboņa, karoga un himnas noteikumos ("Zakon o grbu, zastavi in himni Republike Slovenije ter o slovenski narodni zastavi") kopš 1994. gada un publicēts Slovēnijas Nacionālās asamblejas tīmekļa vietnē.<ref>[http://www.pisrs.si/Predpis.aspx?id=ZAKO365&pogled=osnovni PisRS<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dz-rs.si/index.php?id=354 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2008|02|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080123091055/http://www.dz-rs.si/index.php?id=354 |archivedate={{dat|2008|01|23||bez}} }}</ref><ref name="Bozic">{{citeziņu newsatsauce |url=http://www.delo.si/clanek/127578 |title=Katero kitico č'mo kot himno zapet' |language=Slovene |trans_title=Which Stanza Should We As the Anthem Sing? |first=Dragan |last=Božič |date=3 November 2010 |accessdate=14 February 2011 |archive-date={{dat|2011|01|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110129223748/http://www.delo.si/clanek/127578 }}</ref><br /><sup>2</sup> [[Itāļu valoda]] un [[Ungāru valoda]] ir atzītas par oficiālām valodām atsevišķos reģionos.<br /><sup>3</sup> Līdz 2007. gadam: [[Slovēnijas tolārs]].<br /><sup>4</sup> Arī [[.eu]], kopā ar citām [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstīm.
}}
 
'''Slovēnija''' ({{val|sl|Slovenija}}), oficiāli '''Slovēnijas Republika''' (''Republika Slovenija''), ir valsts [[Centrāleiropa]]s dienvidu daļā. Tā robežojas ar [[Austrija|Austriju]] ziemeļos, [[Ungārija|Ungāriju]] ziemeļaustrumos, [[Horvātija|Horvātiju]] austrumos un dienvidos, kā arī ar [[Itālija|Itāliju]] rietumos. Tās teritoriju dienvidrietumos apskalo [[Adrijas jūra]]. Lielāko daļu valsts ziemeļu teritorijas aizņem [[Alpi]]. Slovēnijas kopējā platība ir 20 273 km<sup>2</sup>, valstī dzīvo aptuveni 2 miljoni iedzīvotāju. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir [[Ļubļana]].
 
[[Eiropas Savienība]]s, [[Eirozona]]s, [[Šengenas līgums|Šengenas līguma]], [[NATO]] un [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|OECD]] dalībvalsts. Pēc datiem par [[Iekšzemesiekšzemes kopprodukts|Iekšzemesiekšzemes kopproduktukopprodukta]] uz vienu iedzīvotāju, tā ir visattīstītākā no bijušās [[Dienvidslāvija]]s valstīm.
 
Kulturāli Slovēnija vienmēr bijusi kā robeža starp dažādām citām [[Eiropa]]s kontinenta tautām. Tās teritorijā saskaras četrās lingvistiski atšķirīgāsdažādās valodu saimēs –— [[Slāvu valodas|slāvu]], [[Ģermāņu valodas|ģermāņu]], [[Romāņu valodas|romāņu]] un [[somugru valodas|somugru]] –— ietilpstošo tautu intereses. Pēdējo [[desmitgade|desmitgažu]] laikā iedzīvotāju nacionālais sastāvs ir kļuvis daudzveidīgāks. [[2002. gads|2002]]. gadā aptuveni 83% valsts iedzīvotāju bija slovēņi, pārējie –— imigranti no bijušās Dienvidslāvijas valstīm.
 
Lai arī Slovēnija ir [[Sekulārismssekulārisms|sekulāra]] valsts, visizplatītākā reliģija valstī ir [[Romas katoļu baznīca|katolicismskatoļticība]], kas ir atstājis būtisku ietekmi uz mūsdienu Slovēnijas kultūru un identitāti. Otra izplatītākā reliģija ir [[islāms]], kam ir pievērsušies 2,4% valsts iedzīvotāju jeb 47 488 cilvēki (lielākā daļa musulmaņu Slovēnijā ir [[Bosnieši|bosniešu]] izcelsmes).
 
== Vēsture ==
{{galvenaisPamatraksts|Slovēnijas vēsture}}
Vēsturiski mūsdienu Slovēnijas teritorija ietilpusi dažādu valstisku veidojumu sastāvā, ieskaitot [[Romas impērija|Romas impēriju]], [[Svētā Romas impērija|Svēto Romas impēriju]], kā arī [[HabsburguHābsburgu monarhija|HabsburguHābsburgu]] valdījumus. Pēc [[Austroungārija]]s sabrukuma ietilpa [[1918]]. gadā, piedaloties starptautiski neatzītāsdibinātās [[SlovēņuSerbu, horvātu un serbuslovēņu valstskaraliste]] dibināšanās, slovēņino pirmoreiz1929. vēsturēgada ieguvaDienvidslāvijas pašnoteikšanāskaralistes tiesībasteritorijā.
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Slovēnijas teritoriju [[Okupācija|okupēja]] un [[Aneksija|anektēja]] vairākas valstis -— [[Vācija]], Itālija, Ungārija un Horvātija. [[1943]].Pēc gadākara tikabeigām dibinātaSlovēnija ietilpa [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|DSFR]], tās sastāvā. ietilpa arī Slovēnija, kas
[[1991]]. gada 25. jūnijā tā pasludināja neatkarību no Dienvidslāvijas.
Latvijas valdība Slovēnijas neatkarību atzina 1991. gada 29. augustā. Šajā pašā dienā Slovēnija atzina Latvijas neatkarību. Diplomātiskās attiecības nodibinātas 1991. gada 30. septembrī.
 
== Valsts raksturojums ==
[[Attēls:Triglav.jpg|thumb|250px|[[Triglavs]]]]
TagadPašlaik Slovēnija ir parlamentāra republika. Latvijas un Slovēnijas divpusējās attiecības ir ļoti labas un aktīvas, veiksmīgi norit sadarbība tieslietu un iekšlietu, aizsardzības, kā arī kultūras jomās.
 
Slovēnija ir vienīgā Dienvidslāvijas valsts, kas atdalījusies no šīs valstu savienības bez liela kara. Tas varēja notikt tikai tāpēc, ka slovēņi jau Dienvidslāvijas laikā jutās samērā neatkarīgi. Viņiem ir sava [[kultūra]] un labi attīstīta [[ekonomika|saimniecība]]. Slovēnijā dzīvoja tikai 7% no Dienvidslāvijas iedzīvotājiem, toties lielvalsts budžetā tā ienesa ¼ daļu no ienākumiem.
 
== AtsaucesIedzīvotāji ==
No 2,1 miljoniem iedzīvotāju, pamattauta jeb [[slovēņi]] veido aptuveni 83%. Pārējās etniskās grupas ietver [[Serbi|serbus]], [[Horvāti|horvātus]], [[Bosnieši|bosniešus]] un [[Ungāri|ungārus]].
{{atsauces}}▼
 
Galvenokārt valstī dzīvo katoļi (~57%). Ir arī citu [[Kristietība|kristietības]] konfesiju pārstāvji, [[musulmaņi]] (2,4% valsts iedzīvotāju jeb 47 488 cilvēki) un [[Ateisms|ateisti]].
== Skatīt arī ==▼
 
== Administratīvais iedalījums ==
{{pamatraksts|Slovēnijas administratīvais iedalījums}}
Slovēnijā vienlaikus ir spēkā vairāki iedalījumi: valsts tiek iedalīta 12 statistiskos reģionos, kuri galvenokārt savāc statistiku, 10 vēlēšanu apriņķos, 58 valsts administratīvajās vienībās (kuras atbild par lietām, kas pārsniedz pašvaldību kompetenci) un 212 pašvaldībās (kopš 2011. gada).
 
== Sports ==
Kopš 1992. gada, kad tika dibināta Slovēnija, šīs valsts sportisti ir ieguvuši 52 medaļas [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], no tām 12 medaļas ir zelta.
 
Līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs, Slovēnijā populārākais sporta veids ir [[futbols]]. [[Slovēnijas futbola izlase]] ir piedalījusies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausos]].
 
Lielu popularitāti ir guvuši arī [[hokejs]] un [[basketbols]]. [[Slovēnijas basketbola izlase]] 2017. gadā uzvarēja [[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātā]]. [[Slovēnijas hokeja izlase]] regulāri ir spēlējusi [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]].
 
▲== Skatīt arī ==
* [[Slovēnijas pilsētu uzskaitījums]]
 
== Atsauces ==
▲{{atsauces}}
 
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.slovenia.si/ Slovenia.si]. Your gateway to information on Slovenia.
* [http://www.vlada.si/en/ Government of the Republic of Slovenia]
* [httphttps://wwwweb.archive.org/web/20041127070239/http://slovenia.info/ Slovēnija]
 
{{Eiropa}}
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/wiki/Slovēnija"