Slovēnija: Atšķirības starp versijām

Pārlūkot vēsturi

← Vecāka versija

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

VizuālaisVikiteksts

Versija, kas saglabāta 2015. gada 10. jūnijs, plkst. 19.48 labot EdgarsBot (diskusija \| devums) Boti, IP bloķēšanas izņēmumi, Patrollers 121 542 edits m typo, replaced: {{val- → {{val\|, Ārējas saites → Ārējās saites using AWB ← Vecāka versija		Pašreizējā versija, 2024. gada 12. jūlijs, plkst. 21.31 labot atcelt Votre Provocateur (diskusija \| devums) Pašpārbaudītie 14 619 edit Nav labojuma kopsavilkuma (Iezīmes: Vizuālā labošana)
(Viena starpversija, ko saglabājuši 22 lietotāji, nav parādītas)
1. rindiņa: ~~{{citas nozīmes\|valsti\|SVN\|SVN}}~~ {{Valsts infokaste \| vietējais_nosaukums = ''Republika Slovenija'' Line 12 ⟶ 11: \| kartes_paraksts = Slovēnija (tumši zaļā krāsā)<br />Eiropas Savienība (gaiši zaļā krāsā) \| valsts_himna = [[Zdravljica]] \| valsts_valodas = [[~~Slovēņu~~slovēņu valoda]]<sup>2</sup> \|regional_languages=[[~~Ungāru~~ungāru valoda]], [[~~Itāļu~~itāļu valoda]]<ref>{{Tīmekļa atsauce \|url=http://www.dz-rs.si/index.php?id=101&type=98&vt=56&sb=7&st=a&mandate=-1&o=1090&sd=0&unid=PZ3%7CC12565D400354E68C1256EBC002E868A&showdoc=1 \|title=Arhivēta kopija \|access-date={{dat\|2012\|07\|24\|\|bez}} \|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110927121204/http://www.dz-rs.si/index.php?id=101&type=98&vt=56&sb=7&st=a&mandate=-1&o=1090&sd=0&unid=PZ3%7CC12565D400354E68C1256EBC002E868A&showdoc=1 \|archivedate={{dat\|2011\|09\|27\|\|bez}} }}</ref> \| galvaspilsēta = [[Ļubļana]] \|latd=46\|latm=03\|latNS=N\|longd=14\|longm=30\|longEW=E Line 20 ⟶ 19: \| valsts_galvas_tituls = [[Slovēnijas prezidents\|Prezidents]] \| valsts_galvas_tituls2 = [[Slovēnijas premjerministrs\|Premjerministrs]] \| valsts_galva = [[~~Boruts~~Nataša ~~Pāhors~~Pirca Musara]] \| valsts_galva2 = [[~~Mīroslavs~~Roberts ~~Cērars jaunākais\|Mīroslavs Cērars~~Golobs]] \| iestāšanāsESdatums = {{dat\|2004\|5\|1}} \| platība_rangs = 153. \| platība_km2 = 20,273 \| procenti_ūdens = 0,7<ref name="Surface2005">{{Tīmekļa atsauce \|url=http://www.stat.si/letopis/2010/01_10/01-03-10.htm \|title=Površina ozemlja in pokrovnost tal, določena planimetrično, 2005 \|trans_title=Surface area and land cover determined planimetrically, 2005 \|language=Slovene, English \|publisher=Statistical Office of the Republika of Slovēnija \|accessdate=2 February 2011 \|archive-date={{dat\|2011\|05\|11\|\|bez}} \|archive-url=https://web.archive.org/web/20110511203510/http://www.stat.si/letopis/2010/01_10/01-03-10.htm }}</ref> \| iedzīvotāju_skaits = 2 048 951<ref name="Population 2010-10-01">{{Tīmekļa atsauce \|url=http://www.stat.si/eng/novica_prikazi.aspx?id=3705 \|title=Population, Slovēnija, 1 October 2010 – final data \|publisher=Statistical Office of the Republika of Slovēnija \|date=31 January 2010}}</ref> \| iedzīvotāju_skaita_gads = 2010 Line 31 ⟶ 30: \|population_census=1 964 036 \|population_census_year=2002 \| apdzīvotības_blīvums_km2 = 101<ref>{{Tīmekļa atsauce \|url=http://www.stat.si/letopis/2010/30_10/30-09-10.htm \|title=Gostota naseljenosti, 1. 7. \|language=Slovene, English \|trans_title=Population density, 1 July \|publisher=Statistical Office of the Republika of Slovēnija \|accessdate=2 February 2011 \|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130826070232/http://www.stat.si/letopis/2010/30_10/30-09-10.htm \|archivedate={{dat\|2013\|08\|26\|\|bez}} }}</ref> \| apdzīvotības_blīvums_rangs = 106. \| IKP_PPP_gads = 2010 Line 37 ⟶ 36: \| IKP_PPP_rangs = \| IKP_PPP_per_capita = $28 030<ref name=imf2/> \| IKP_PPP_per_capita_rangs = 32<ref>http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/b/b6/IKP_PPP_.pdf{{Novecojusi saite}}</ref> \| Gini = 28,4 \| Gini_gads = 2007 \| Gini_kategorija = <span style="color:#090;">zems</span> \| HDI_gads = 2010 \| HDI = {{palielinājās}} 0,828<ref name="HDI">{{Tīmekļa atsauce\|url=http://hdr.undp.org/en/media/HDR_2010_EN_Table1.pdf\|title=Human Development Report 2010\|year=2010\|publisher=United Nations\|accessdate=5 November 2010\|archive-date={{dat\|2010\|11\|21\|\|bez}}\|archive-url=https://web.archive.org/web/20101121150504/http://hdr.undp.org/en/media/HDR_2010_EN_Table1.pdf}}</ref> \| HDI_rangs = 29. \| HDI_kategorija = <span style="color:#090;">ļoti augsts</span> Line 56 ⟶ 55: \| laika_zona_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks\|CEST]] \| utc_offset_DST = +2 \| etniskās_grupas = 83% [[slovēņi]],<br /> 2% [[serbi]], 2% [[horvāti]], 1% [[bosnieši]], 12% citi un nenorādīti<ref name="2002census">{{Tīmekļa atsauce \|url=http://www.stat.si/popis2002/en/rezultati/rezultati_red.asp?ter=SLO&st=7 \|title=Census 2002: 7. Population by ethnic affiliation, Slovēnija, Census 1953, 1961, 1971, 1981, 1991 and 2002 \|publisher=Statistical Office of the Republika of Slovēnija \|accessdate=2 February 2011 \|archive-date={{dat\|2011\|08\|06\|\|bez}} \|archive-url=https://web.archive.org/web/20110806084849/http://www.stat.si/popis2002/en/rezultati/rezultati_red.asp?ter=SLO&st=7 }}</ref> \| domēns = [[.si]]<sup>4</sup> \| iso_kods_num = Line 65 ⟶ 64: \| ISO_3166-1_alpha3 = SVN \| ISO_3166-1_num = 705 \| piezīmes = <sup>1</sup>Kā noteikts Slovēnijas Republikas ģerboņa, karoga un himnas noteikumos ("Zakon o grbu, zastavi in himni Republike Slovenije ter o slovenski narodni zastavi") kopš 1994. gada un publicēts Slovēnijas Nacionālās asamblejas tīmekļa vietnē.<ref>[http://www.pisrs.si/Predpis.aspx?id=ZAKO365&pogled=osnovni PisRS<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce \|url=http://www.dz-rs.si/index.php?id=354 \|title=Arhivēta kopija \|access-date={{dat\|2008\|02\|25\|\|bez}} \|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080123091055/http://www.dz-rs.si/index.php?id=354 \|archivedate={{dat\|2008\|01\|23\|\|bez}} }}</ref><ref name="Bozic">{{~~cite~~ziņu ~~news~~atsauce \|url=http://www.delo.si/clanek/127578 \|title=Katero kitico č'mo kot himno zapet' \|language=Slovene \|trans_title=Which Stanza Should We As the Anthem Sing? \|first=Dragan \|last=Božič \|date=3 November 2010 \|accessdate=14 February 2011 \|archive-date={{dat\|2011\|01\|29\|\|bez}} \|archive-url=https://web.archive.org/web/20110129223748/http://www.delo.si/clanek/127578 }}</ref><br /><sup>2</sup> [[Itāļu valoda]] un [[Ungāru valoda]] ir atzītas par oficiālām valodām atsevišķos reģionos.<br /><sup>3</sup> Līdz 2007. gadam: [[Slovēnijas tolārs]].<br /><sup>4</sup> Arī [[.eu]], kopā ar citām [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstīm. }} '''Slovēnija''' ({{val\|sl\|Slovenija}}), oficiāli '''Slovēnijas Republika''' (''Republika Slovenija''), ir valsts [[Centrāleiropa]]s dienvidu daļā. Tā robežojas ar [[Austrija\|Austriju]] ziemeļos, [[Ungārija\|Ungāriju]] ziemeļaustrumos, [[Horvātija\|Horvātiju]] austrumos un dienvidos, kā arī ar [[Itālija\|Itāliju]] rietumos. Tās teritoriju dienvidrietumos apskalo [[Adrijas jūra]]. Lielāko daļu valsts ziemeļu teritorijas aizņem [[Alpi]]. Slovēnijas kopējā platība ir 20 273 km<sup>2</sup>, valstī dzīvo aptuveni 2 miljoni iedzīvotāju. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir [[Ļubļana]]. Vēsturiski mūsdienu Slovēnijas teritorija ietilpusi dažādu valstisku veidojumu sastāvā, ieskaitot [[Romas impērija\|Romas impēriju]], [[Svētā Romas impērija\|Svēto Romas impēriju]], kā arī [[Habsburgu monarhija\|Habsburgu]] valdījumus. [[1918]]. gadā, piedaloties starptautiski neatzītās [[Slovēņu, horvātu un serbu valsts]] dibināšanā, slovēņi pirmoreiz vēsturē ieguva pašnoteikšanās tiesības. [[Otrais pasaules karš\|Otrā pasaules kara]] laikā Slovēnijas teritoriju [[Okupācija\|okupēja]] un [[Aneksija\|anektēja]] vairākas valstis - [[Vācija]], Itālija, Ungārija un Horvātija. [[1943]]. gadā tika dibināta [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika]], tās sastāvā ietilpa arī Slovēnija, kura [[1991]]. gadā pasludināja neatkarību no Dienvidslāvijas. Mūsdienās Slovēnija ir [[Eiropas Savienība]]s, [[Eirozona]]s, [[Šengenas līgums\|Šengenas līguma]], [[NATO]] un [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija\|OECD]] dalībvalsts. Pēc ~~datiem par~~ [[~~Iekšzemes~~iekšzemes kopprodukts\|~~Iekšzemes~~iekšzemes ~~kopproduktu~~kopprodukta]] uz vienu iedzīvotāju, tā ir visattīstītākā no bijušās ~~Dienvidslāvijas~~[[Dienvidslāvija]]s valstīm. Kulturāli Slovēnija vienmēr bijusi kā robeža starp dažādām citām [[Eiropa]]s kontinenta tautām. Tās teritorijā saskaras četrās ~~lingvistiski atšķirīgās~~dažādās valodu saimēs –— [[Slāvu valodas\|slāvu]], [[Ģermāņu valodas\|ģermāņu]], [[Romāņu valodas\|romāņu]] un [[~~Urāliešu~~somugru valodas\|~~urāliešu~~somugru]] –— ietilpstošo tautu intereses. Pēdējo [[desmitgade\|desmitgažu]] laikā iedzīvotāju nacionālais sastāvs ir kļuvis daudzveidīgāks. [[2002. gads\|2002]]. gadā aptuveni 83% valsts iedzīvotāju bija slovēņi, pārējie –— imigranti no bijušās Dienvidslāvijas valstīm. ~~Slovēnija,~~Lai ~~neskatoties~~arī uzSlovēnija ~~Valsts un Baznīcas nošķirtību, tiek uzskatīta par~~ir [[~~Sekulārisms~~sekulārisms\|~~sekulāru~~sekulāra]] ~~valsti.~~valsts, ~~Visizplatītākā~~visizplatītākā reliģija valstī ir [[~~Romas katoļu baznīca\|katolicisms~~katoļticība]], kas ir atstājis būtisku ietekmi uz mūsdienu Slovēnijas kultūru un identitāti. Otra izplatītākā reliģija ir [[islāms]], kam ir pievērsušies 2,4% valsts iedzīvotāju jeb 47 488 cilvēki (lielākā daļa musulmaņu Slovēnijā ir [[Bosnieši\|bosniešu]] izcelsmes). == Vēsture == {{Pamatraksts\|Slovēnijas vēsture}} ~~=== Aizvēsture ===~~ Vēsturiski mūsdienu Slovēnijas teritorija ietilpusi dažādu valstisku veidojumu sastāvā, ieskaitot [[Romas impērija\|Romas impēriju]], [[Svētā Romas impērija\|Svēto Romas impēriju]], kā arī [[Hābsburgu monarhija\|Hābsburgu]] valdījumus. Pēc [[Austroungārija]]s sabrukuma ietilpa [[1918]]. gadā dibinātās [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]]s, no 1929. gada Dienvidslāvijas karalistes teritorijā. Vissenākās [[Arheoloģiskie izrakumi\|arheoloģiskajos izrakumos]] atrastās liecības par mūsdienu Slovēnijas teritorijas apdzīvošanu ir netālu no [[Oreheka]]s atrastie divi [[akmens darbarīki]]. Arheologi uzskata, ka tie varētu būt 250 000 gadu veci. Pēdējā [[Ledus laikmets\|ledus laikmetā]] teritoriju sāka apdzīvot [[neandertālieši]]. Vērtīgākais tā laika atradums ir [[Šebrelje]] ciemā, netālu no [[Čerkno]], atrastā [[flauta]], kas tiek uzskatīta par vecāko zināmo [[Mūzikas instruments\|mūzikas instrumentu]] pasaulē.<ref>{{Grāmatas atsauce\|title=Mousterienska Koscena Piscal in druge najdbe iz Divjih Bab I v Sloveniji (Mousterian Bone Flute and other finds from Divje babe I Cave site in Slovenia)\|author=Turk, Ivan,\|publisher=Znanstvenoraziskovalni Center Sazu, Ļubļana, Slovēnija\|year=1997\|isbn=961-6182-29-3}}</ref> Arheologi to nosauca par „Divje Babe flautu”, jo tā tika atrasta Divje Babe alā.<ref>{{Tīmekļa atsauce\| url=http://divje.babe.flowiktionary.org\| title=Divje Babe \| accessdate=2012-12-10}}</ref> [[Otrais pasaules karš\|Otrā pasaules kara]] laikā Slovēnijas teritoriju [[Okupācija\|okupēja]] un [[Aneksija\|anektēja]] vairākas valstis — [[Vācija]], Itālija, Ungārija un Horvātija. Pēc kara beigām Slovēnija ietilpa [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika\|DSFR]] sastāvā. [[1991]]. gada 25. jūnijā tā pasludināja neatkarību no Dienvidslāvijas. Latvijas valdība Slovēnijas neatkarību atzina 1991. gada 29. augustā. Šajā pašā dienā Slovēnija atzina Latvijas neatkarību. Diplomātiskās attiecības nodibinātas 1991. gada 30. septembrī. ▼ == Valsts raksturojums ==▼ Pārejas laikā no [[Bronzas laikmets\|Bronzas laikmeta]] uz [[Dzelzs laikmets\|Dzelzs laikmetu]] uzplaukumu piedzīvoja [[Urnukapi\|urnukapu]] kultūra. Slovēnijas teritorijā, galvenokārt [[Most na Soči\|Mostā na Soči]], [[Novo Mesto]], [[Šentvid pri Stični\|Šentvidā pri Stični]], kā arī [[Vače\|Vačē]], ir atrastas daudzas arheoloģiskas liecības no [[Halštates laikmets\|Halštates laikmeta]]. Novo Mesto arheologi ir nodēvējuši par „Situlu pilsētu”, jo tās tuvumā ir atrastas vairākas [[situla]]s.<ref>{{Cite document \|url=http://www.maribor2012.info/userfiles/File/application-form_2007+supplement_2008_v3.pdf \|title=Application for the Title of the European Capital of Culture 2012\|publisher=Mariboras pašvaldība \|year=2008}}</ref> [[Attēls:Triglav.jpg\|thumb\|250px\|[[Triglavs]]]]▼ ~~Tagad~~Pašlaik Slovēnija ir parlamentāra republika. Latvijas un Slovēnijas divpusējās attiecības ir ļoti labas un aktīvas, tajās vērojama augoša sabiedrības tendence. Par prioritāti uzskatāma sadarbības pilnveidošana atbilstoši iespējām, ko paver dalība ES un NATO. Ievērojams attīstības potenciāls ir divpusējām tirdznieciski-ekonomiskajām attiecībām. Veiksmīgiveiksmīgi norit sadarbība tieslietu un iekšlietu, aizsardzības, kā arī kultūras jomās.▼ ~~Mūsdienu~~Slovēnija ~~Slovēniju parasti pazīst kā~~ir ~~vienīgo~~vienīgā Dienvidslāvijas ~~valsti~~valsts, ~~kura~~kas atdalījusies no šīs valstu savienības bez liela kara. Tas varēja notikt tikai tāpēc, ka slovēņi jau Dienvidslāvijas laikā jutās samērā neatkarīgi. Viņiem ir sava ~~valoda, īpatnēja~~ [[kultūra]] un labi attīstīta [[ekonomika\|saimniecība]]. Slovēnijā dzīvoja tikai 7% no Dienvidslāvijas iedzīvotājiem, toties lielvalsts budžetā tā ienesa ¼ daļu no ienākumiem.▼ ~~=== Iekļaušana Romas impērijas sastāvā ===~~ Dzelzs laikmetā mūsdienu Slovēnijas teritoriju apdzīvoja [[Illīrieši\|illīriešu]] un [[Ķelti\|ķeltu]] ciltis, līdz kamēr 1. gs. p. m. ē. cilšu apdzīvoto teritoriju iekaroja [[Romas impērija\|romieši]], kuri tajā izveidoja [[Norika]]s un [[Panonija]]s provinces. Mūsdienu Rietumslovēnija tika pievienota [[Venēcija]]s-[[Istrija]]s reģionam. Romieši izveidoja vairākas apdzīvotas vietas, piemēram, Emona (tagadējā [[Ļubļana]]), ''Poetovio'' (tagadējā [[Ptuja]]), ''Celeia'' (tagadējā [[Celje]]) un citas. Slovēnijas teritorijā tika būvēti militārie un tirdzniecības ceļi, tie veda no [[Apenīnu pussala]]s līdz Panonijai. == Iedzīvotāji == [[Lielā tautu staigāšana\|Lielās tautu staigāšanas]] laikā reģionu, sava ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ, iekaroja daudzu [[Barbari\|barbaru]] cilšu armijas, kuras, turpinādamas iekarojumus Apenīnu pussalas virzienā, uz dzīvi tajā neapmetās. 4. gadsimta beigās Romas karaspēks pameta Norikas un Panonijas provinces, aiz sevis atstādami izpostītas daudzas apdzīvotas vietas. Vietējie iedzīvotāji, pēc karaspēka aiziešanas, pārcēlās uz dzīvi kalnainākos apvidos un uzcēla jaunus, labāk nocietinātus ciematus. [[5. gadsimts\|5. gadsimtā]] teritoriju iekaroja [[austrumgoti]] un tā tika iekļauta [[Austrumgotu karaliste]]s sastāvā. No 2,1 miljoniem iedzīvotāju, pamattauta jeb [[slovēņi]] veido aptuveni 83%. Pārējās etniskās grupas ietver [[Serbi\|serbus]], [[Horvāti\|horvātus]], [[Bosnieši\|bosniešus]] un [[Ungāri\|ungārus]]. Galvenokārt valstī dzīvo katoļi (~57%). Ir arī citu [[Kristietība\|kristietības]] konfesiju pārstāvji, [[musulmaņi]] (2,4% valsts iedzīvotāju jeb 47 488 cilvēki) un [[Ateisms\|ateisti]]. ~~=== Agrīnie viduslaiki ===~~ ~~[[568]]. gadā teritoriju pameta pēdējā to iekarojusī ģermāņu cilts – [[lombardi]]. Pēc tam teritorijā pamazām sāka nostiprināties [[Austrumslāvi\|austrumslāvu]] ciltis.~~ == Administratīvais iedalījums == Laikā no [[623]]. gada līdz [[626]]. gadam [[avāri (senie)\|avāri]], viena no [[Āzija]]s klejotājciltīm, centās pakļaut vietējos slāvus, taču viņu centieni izrādījās neveiksmīgi. Pēc uzvaras pār avāriem slāvu ciltis nolēma pievienoties franču [[Tirgotājs\|tirgotāja]] Samo izveidotajai cilšu konfederācijai. Tā beidza pastāvēt [[658]]. gadā, slāvi, kuri apdzīvoja mūsdienu [[Karintija\|Karintiju]], izveidoja neatkarīgu [[Karantānijas karaliste\|Karantānijas karalisti]],<ref name="culture.si">[http://www.culture.si/en/Slovenia About Slovenia - Culture of Slovenia<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> kas kļuva par vienu no pirmajiem slāvu valstiskajiem veidojumiem. {{pamatraksts\|Slovēnijas administratīvais iedalījums}} Slovēnijā vienlaikus ir spēkā vairāki iedalījumi: valsts tiek iedalīta 12 statistiskos reģionos, kuri galvenokārt savāc statistiku, 10 vēlēšanu apriņķos, 58 valsts administratīvajās vienībās (kuras atbild par lietām, kas pārsniedz pašvaldību kompetenci) un 212 pašvaldībās (kopš 2011. gada). == Sports == 745. gadā Karantānija, apmaimņā pret militāru palīdzību, atzina [[franki\|franku]] protektorātu, saglabājot formālu neatkarību līdz pat 1180. gadam, kad tā sabruka. Franku klātbūtne veicināja slovēņu pāriešanu [[kristietība\|kristietībā]]. Ap 1000. gadu tika uzrakstīts „''Brižinski spomeniki''” — pirmais rakstiskais dokuments [[slovēņu valoda\|slovēņu valodā]]. Kopš 1992. gada, kad tika dibināta Slovēnija, šīs valsts sportisti ir ieguvuši 52 medaļas [[olimpiskās spēles\|olimpiskajās spēlēs]], no tām 12 medaļas ir zelta. Līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs, Slovēnijā populārākais sporta veids ir [[futbols]]. [[Slovēnijas futbola izlase]] ir piedalījusies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā\|2000. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss\|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss\|2010. gada FIFA Pasaules kausos]]. ~~=== Austrijas pakļautībā ===~~ Lielu popularitāti ir guvuši arī [[hokejs]] un [[basketbols]]. [[Slovēnijas basketbola izlase]] 2017. gadā uzvarēja [[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā\|Eiropas čempionātā]]. [[Slovēnijas hokeja izlase]] regulāri ir spēlējusi [[Pasaules čempionāts hokejā\|Pasaules čempionātos]]. 14. gs. Slovēnijas teritorija nokļuva Austrijas [[Habsburgi\|Habsburgu]] varā un palika to valdījumos līdz pat 20. gs. sākumam. Pēdējos 1000 gadus Slovēnijas vēsture ir saistāma ar [[Austrija]]s vēsturi. [[Austroungārija]]s impērijas laikā Slovēnija bija Austrijas daļa. === ~~Dienvidslāvijas~~Skatīt ~~sastāvā~~arī === * [[Slovēnijas pilsētu uzskaitījums]]▼ [[1.pasaules karš\|Pirmā pasaules kara]] rezultātā Austroungārijas monarhija sabruka. 1918. gada 6. oktobrī [[Zagreba\|Zagrebā]] tika izveidota Slovēņu, horvātu un serbu Nacionālā Padome, kas 29. oktobrī pasludināja Slovēņu, horvātu un serbu valsti. 1. decembrī tā apvienojās ar Serbiju, izveidojot Serbu, horvātu un slovēņu Karalisti. No 1929. gadā valsts saucās [[Dienvidslāvijas Karaliste]]. Šo valsti veidoja vairāk nekā 20 etniskas grupas un to sauc par „pirmo Dienvidslāviju”, kura pastāvēja no 1918. līdz 1941. gadam. Šī valsts bija centralizēta un tajā dominēja serbi. 1929. gada 6. janvārī Dienvidslāvijā tika nodibināta militārmonarhiska diktatūra. Slovēņu apdzīvotās teritorijas rietumu daļa pēc Pirmā pasaules kara tika pievienota Itālijai. Pēc [[Trešais reihs\|Vācijas]] spiediena 1941. gada 25. martā Dienvidslāvijas reģents [[Princis Pauls (Dienvidslāvijas)\|princis Pauls]] parakstīja [[Ass valstis\|Berlīnes-Romas paktu]], taču tas izraisīja serbu tautas protestus un 27. martā militārā apvērsumā princis Pauls tika gāzts. Atbildot uz to jau 6. aprīlī Vācijas karaspēks iebruka Dienvidslāvijā un ātri okupēja visu valsti. 1941. gada 17. aprīlī Dienvidslāvijas armija kapitulēja. Slovēņu apdzīvotā teritorija tika sadalīta starp Vāciju un Itāliju. ~~[[Attēls:Slovenia-map-CIA.png\|thumb\|right\|250px\|Slovēnijas karte]]~~ Pēc [[2.pasaules karš\|2.pasaules kara]] 1945. gadā tika nodibināta [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika\|„otrā Dienvidslāvija”]]. Valsts vadītājs bija maršals [[Josips Brods Tito\|Tito]]. Slovēnija kļuva par pastāvīgu Dienvidslāvijas republiku. 1947. gadā Slovēnijai tika pievienota slovēņu apdzīvotās teritorijas rietumu daļa, kas pēc Pirmā pasaules kara bija pievienota Itālijai. ~~1948. gadā attiecības starp Dienvidslāvijas KP un [[PSKP]] tika pārtrauktas, pārtrūka arī Dienvidslāvijas un PSRS ekonomiskie un kultūras sakari.~~ Padomju blokādes un sankciju dēļ Dienvidslāvija attīstīja savu tirgu un diplomātiskās attiecības ar Rietumeiropas valdībām, lai arī tā bija komunistu valsts. Pēc Staļina nāves attiecības ar [[Padomju Savienība\|PSRS]] uzlabojās. ~~1981. gadā Dienvidslāvijā kopā bija 22,424 miljoni iedzīvotāju. No tiem slovēņi — 7,8%.~~ Lai gan Slovēnija bija viena no mazākajām Dienvidslāvijas republikām, tā deva vislielāko atbalstu tās visas federācijas ekonomikai. Tās iekšzemes kopprodukts bija 212% no kopējā. Otra ekonomiski spēcīgākā republika bija Horvātija, kuras IKP sastādīja 123%. Salīdzinājumam — Serbija (bez provincēm) — 93%, Bosnija un Hercegovina — 74%, Melnkalne — 78%, bet Maķedonija — 66%. Arī eksporta un importa ziņā Slovēnija un Horvātija bija priekšā pārējām republikām. ~~=== Neatkarība ===~~ ~~Pēc Tito nāves Dienvidslāvijas daļas pieprasīja vairāk autonomijas.~~ 1990. gada 22. janvārī Dienvidslāvijas komunistu līgas XIV kongresā, nespēdami vienoties ar serbu komunistiem, slovēņu komunisti pameta kongresu, bet Dienvidslāvijas komunistu līga sadalījās nacionālās partijās. 1990. gada aprīlī Slovēnijā notika pirmās daudzpartiju vēlēšanas, kurās uzvarēja Slovēnijas Kristīgi Demokrātiskā partija, bet par prezidentu tika ievēlēts bijušais Slovēnijas Komunistu līgas CK sekretārs Milans Kučans. 1990. gada 23. decembrī Slovēnijā notika referendums, kurā 88% iedzīvotāju atbalstīja neatkarību. 1991. gada 25. jūnijā Slovēnija pasludināja neatkarību, taču Dienvidslāvijas armija iebruka Slovēnijā. [[Desmitdienu karš\|Desmitdienu karā]] uzvarēja Slovēnija un nosargāja neatkarību. 2004. gada 1. maijā Slovēnija kļuva par [[Eiropas Savienība]]s dalībvalsti un tajā pašā gadā pievienojās [[NATO]]. ▲[[Attēls:Triglav.jpg\|thumb\|250px\|Triglavs]] ▲== Valsts raksturojums == ▲Tagad Slovēnija ir parlamentāra republika. Latvijas un Slovēnijas divpusējās attiecības ir ļoti labas un aktīvas, tajās vērojama augoša sabiedrības tendence. Par prioritāti uzskatāma sadarbības pilnveidošana atbilstoši iespējām, ko paver dalība ES un NATO. Ievērojams attīstības potenciāls ir divpusējām tirdznieciski-ekonomiskajām attiecībām. Veiksmīgi norit sadarbība tieslietu un iekšlietu, aizsardzības, kā arī kultūras jomās. ▲Latvijas valdība Slovēnijas neatkarību atzina 1991.gada 29.augustā. Šajā pašā dienā Slovēnija atzina Latvijas neatkarību. Diplomātiskās attiecības nodibinātas 1991.gada 30.septembrī. Kopš Dienvidslāvijas sabrukuma tās teritorijā ir notikuši dažādi nemieri, kuru pamatā ir etniskās nesaskaņas, jo tās teritorijā dzīvo daudz dažādu tautu. Viens no etniskajiem konfliktiem ir Bosnijā un Hercegovinā, kurā par varu cīnās serbi, horvāti un musulmaņi. Horvāti un musulmaņi šajā valstī ir noslēguši pamieru un savā starpā cīnās pret serbiem. Viņi (horvāti un musulmaņi) ir izveidojuši Bosnijas Federāciju, savukārt serbi ir izveidojuši Serbu Republiku. Vēl viens no konfliktiem notiek Serbijā un Melnkalnē, kura 2002.gadā savu nosaukumu nomainīja no Dienvidslāvijas uz šo. Slovēnija savu neatkarību no Dienvidslāvijas atguva 1991.gada 25.jūnijā. ▲Mūsdienu Slovēniju parasti pazīst kā vienīgo Dienvidslāvijas valsti, kura atdalījusies no šīs valstu savienības bez liela kara. Tas varēja notikt tikai tāpēc, ka slovēņi jau Dienvidslāvijas laikā jutās samērā neatkarīgi. Viņiem ir sava valoda, īpatnēja [[kultūra]] un labi attīstīta [[ekonomika\|saimniecība]]. Slovēnijā dzīvoja tikai 7% no Dienvidslāvijas iedzīvotājiem, toties lielvalsts budžetā tā ienesa ¼ daļu no ienākumiem. == Atsauces == {{atsauces}} ~~== Skatīt arī ==~~ ▲* [[Slovēnijas pilsētu uzskaitījums]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.slovenia.si/ Slovenia.si]. Your gateway to information on Slovenia. * [http://www.vlada.si/en/ Government of the Republic of Slovenia] * [~~http~~https://~~www~~web.archive.org/web/20041127070239/http://slovenia.info/ Slovēnija] {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Slovēnija\| ]]