Slovēnija: Atšķirības starp versijām

Lai gan Slovēnija bija viena no mazākajām Dienvidslāvijas republikām, tā deva vislielāko atbalstu tās visas federācijas ekonomikai. Tās iekšzemes kopprodukts bija 212% no kopējā. Otra ekonomiski spēcīgākā republika bija Horvātija, kuras IKP sastādīja 123%. Salīdzinājumam — Serbija (bez provincēm) — 93%, Bosnija un Hercegovina — 74%, Melnkalne — 78%, bet Maķedonija — 66%. Arī eksporta un importa ziņā Slovēnija un Horvātija bija priekšā pārējām republikām.

1990. gadāgada 22. pēdējaisjanvārī Dienvidslāvijas komunistu kongresslīgas nesaskaņuXIV dēļkongresā, sašķeļasnespēdami vienoties ar serbu komunistiem, slovēņu komunisti pameta kongresu, bet Dienvidslāvijas komunistu līga sadalījās nacionālās partijās. 1990. gada aprīlī Slovēnijā unnotika Horvātijāpirmās notiekdaudzpartiju vēlēšanas, kurās uzvaruzvarēja antikomunistuSlovēnijas spēkiKristīgi Demokrātiskā partija, bet par prezidentu tika ievēlēts bijušais Slovēnijas Komunistu līgas CK sekretārs Milans Kučans. 1990. gada 23. decembrī Slovēnijā notieknotika referendums, par neatkarību unkurā 88% iedzīvotāju toatbalstīja atbalstaneatkarību.

1991. gada 25. jūnijā Slovēnija pasludinapasludināja neatkarību, bettaču Dienvidslāvijas armija iebrūkiebruka Slovēnijā. [[Desmitdienu karš|Desmitdienu karā]] uzvaruzvarēja Slovēnija un nosargānosargāja neatkarību. 2004. gada 1. maijā Slovēnija kļuva par [[Eiropas Savienība]]s dalībvalsti un tajā pašā gadā pievienojās [[NATO]].

[[Attēls:Triglav.jpg|thumb|250px|TriglavaTriglavs]]