Slovēnija: Atšķirības starp versijām
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
→Vēsture: daļu pārceļu uz Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika |
|||
99. rindiņa:
=== Dienvidslāvijas sastāvā ===
[[1.pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] rezultātā Austroungārijas monarhija sabruka. 1918. gada 6. oktobrī [[Zagreba|Zagrebā]] tika izveidota Slovēņu, horvātu un serbu Nacionālā Padome, kas 29. oktobrī pasludināja Slovēņu, horvātu un serbu valsti. 1. decembrī tā apvienojās ar Serbiju, izveidojot Serbu, horvātu un slovēņu Karalisti.
No 1929. gadā valsts saucās [[Dienvidslāvijas Karaliste]]. Šo valsti veidoja vairāk nekā 20 etniskas grupas un to sauc par „pirmo Dienvidslāviju”, kura pastāvēja no 1918. līdz 1941. gadam. Šī valsts bija centralizēta un tajā dominēja serbi. 1929. gada 6. janvārī Dienvidslāvijā tika nodibināta militārmonarhiska diktatūra. Slovēņu apdzīvotās teritorijas rietumu daļa pēc Pirmā pasaules kara tika pievienota Itālijai.
Line 111 ⟶ 110:
Lai gan Slovēnija bija viena no mazākajām Dienvidslāvijas republikām, tā deva vislielāko atbalstu tās visas federācijas ekonomikai. Tās iekšzemes kopprodukts bija 212% no kopējā. Otra ekonomiski spēcīgākā republika bija Horvātija, kuras IKP sastādīja 123%. Salīdzinājumam — Serbija (bez provincēm) — 93%, Bosnija un Hercegovina — 74%, Melnkalne — 78%, bet Maķedonija — 66%. Arī eksporta un importa ziņā Slovēnija un Horvātija bija priekšā pārējām republikām.
Pēc Tito nāves Dienvidslāvijas daļas pieprasīja vairāk autonomijas.
1990. gadā pēdējais Dienvidslāvijas komunistu kongress nesaskaņu dēļ sašķeļas. Slovēnijā un Horvātijā notiek vēlēšanas,
1991. gada 25. jūnijā Slovēnija pasludina neatkarību, bet Dienvidslāvijas armija iebrūk Slovēnijā. [[Desmitdienu karš|Desmitdienu karā]] uzvar Slovēnija un nosargā neatkarību. 2004. gada 1. maijā Slovēnija kļuva par [[Eiropas Savienība]]s dalībvalsti un tajā pašā gadā pievienojās [[NATO]].
| |||