1989. gads Latvijā: Atšķirības starp versijām

Dzēstais saturs Pievienotais saturs
m Bot: Replacing category Notikumi Latvijā pēc gadiem with Notikumi Latvijā pēc gada
Bai-Bot (diskusija | devums)
m sīkumi, replaced: Molotova-Ribentropa pakt → Molotova—Ribentropa pakt, → [[Mežaparks (Rīga)| using [[Project:AWB|AWB
 
(24 starpversijas, ko saglabājuši 13 lietotāji, nav parādītas)
3. rindiņa:
 
== Notikumi ==
* Gada sākumā notika Latvijas Pilsoņu kustības (komitejas) veidošanās ar mērķi kļūt par Latvijas Republikas pilsoņu interešu pārstāvniecību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gramata21.lv/ltf2.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2009|04|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090515004342/http://www.gramata21.lv/ltf2.html# |archivedate={{dat|2009|05|15||bez}} }}</ref>
 
=== Janvāris ===
9. rindiņa:
 
=== Februāris ===
* [[18. februāris]] — notika [[Latvijas Nacionālās Neatkarībasneatkarības Kustībakustība]]s (LNNK) dibināšanas kongress [[Ogre|Ogrē]], kurā pieņēma programmu ar mērķi Latvijas Republikas atjaunošana. LKP CK birojs uzskatīja, ka kongresa dokumenti un to apspriešanas gaita parāda, ka ''"LNNK ir sabiedriski politisks veidojums, kas balstās uz antisociālistisku platformu, kurai ir sveši pārkārtošanās un mūsu sabiedrības atjaunotnes patiesie uzdevumi"''. LPSR AP Prezidijs 23. martā uzdeva LNNK savus statūtus un programmu saskaņot ar LPSR Konstitūciju.
* [[23. februāris]] — notika Interfrontes manifestācija un gājiens [[Rīgas centrs|Rīgas centrā]]. Mītiņā pie Uzvaras pieminekļa klātesošie pieņēma rezolūciju pret 14. februāra lēmumu par migrācijas pārtraukšanu.
* [[25. februāris]] — notika Interfrontes organizētais mītiņš pie Uzvaras pieminekļa pret valsts valodas statusa piešķiršanu [[latviešu valoda]]i.
 
=== Marts ===
* [[6. marts]] — notika aktieru pikets pie LKP CK ēkas pret [[preses brīvībasbrīvība]]s ierobežojumiem. Milicija rupji izrēķinājās ar piketa dalībniekiem.
* [[12. marts]] — Daugavmalā uz LTF rīkoto manifestāciju pulcējās 250 000 cilvēku.<ref name="latvija20">[http://www.latvija20gadsimts.lv/apkopojums/notikumu-hronologija/ Notikumu saraksts, kuru varam papildināt katru dienu....], latvija20gadsimts.lv</ref>
* [[25. marts]] — [[Rīga|Rīgā]] notika sēru gājiens no Daugavmalas uz Brāļu kapiem, pieminot deportāciju upurus. Tā bija viena no pirmajām atļautajām demonstrācijām.
20. rindiņa:
 
=== Aprīlis ===
[[Attēls:RigaMotorMuseum.jpg|thumb|200px|[[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzeja]] ēka.]]
 
* [[9. aprīlis]] — Rīgā pie Baltijas kara apgabala štāba parādījās kaujas tehnika. NākošajāNākamajā dienā štāba vadība paziņoja, ka notikušas plānotas mācības Baltijas republiku un Kaļiņingradas apgabala teritorijā.
* [[15. aprīlis]] — notika Latvijas Lauksaimnieku savienības dibināšanas kongress.
* [[22. aprīlis]] — pēc Latvijas Antīko automobiļu kluba iniciatīvas tika dibināts [[Rīgas Motormuzejs]].
35. rindiņa:
 
=== Jūnijs ===
 
 
* [[1. jūnijs]] — Latvijā tika ieviesti taloni [[Ziepes|ziepēm]].
Line 47 ⟶ 46:
 
=== Jūlijs ===
* [[13. jūlijs]] — LPSR AP Prezidija lēmums "Par darbību pilsoņu komiteju veidošanā" atzina, ka pilsoņu komiteju organizācija, ko ir uzņēmusies LNNK, "Helsinki-86" un tās Rīgas nodaļa, Vides aizsardzības klubs un Latvijas Tautas frontes radikālā apvienība, ir nelikumīga. Pilsoņu reģistrācija neradīja juridiskas sekas.
* [[26. jūlijs]]:
** tika atjaunota [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas]] (LSDSP) darbība Latvijā.
Line 53 ⟶ 52:
* [[27. jūlijs]] — LPSR AP pieņēma likumu par Latvijas saimniecisko pastāvību, kas noteica, ka ''"Latvijas PSR ir suverēna valsts, un tas nosaka Latvijas tautas pirmtiesības uz dzīves telpu, rāzošanas resursiem un dabas bagātībām"''. Ekonomiskā patstāvība tika realizēta kā republikas saimnieciskais aprēķins.
* [[28. jūlijs]]:
** Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā padome iecēla komisiju [[Anatolijs Gorbunovs|Anatolija Gorbunova]] vadībā 1939./40. gada notikumu izmeklēšanai.
** LPSR AP pieņēma likumu par sapulcēm un demonstrācijām, kas garantēja plašu sapulču un demonstrāciju brīvību. Turpmāk piketus varēja rīkot bez varas iestāžu atļaujas.
** LPSR AP pieņēma Deklarāciju par Latvijas valsts suverenitāti. Latvijas statusu Padomju Savienībā nosaka līgumattiecības. LPSR likumiem ir augstākā vara Latvijas teritorijā (prioritāti pār [[Padomju Savienība|PSRS]] likumdošanu).
Line 59 ⟶ 58:
=== Augusts ===
 
* [[23. augusts]] — notika akcija [[Baltijas ceļš]], kad apmēram 2 miljoni cilvēku sadevušies rokās veidoja 595 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas [[Tallina|Tallinu]], [[Rīga|Rīgu]] un [[Viļņa|Viļņu]]. Šī demonstrācija tika sarīkota, lai pievērstu Pasaules uzmanību vēsturiskajiem faktiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis. Baltijas ceļš notika tieši 50 gadus pēc [[Molotova-RibentropaMolotova—Ribentropa pakts|Molotova–Ribentropa pakta]] parakstīšanas, kas notika 1939. gada 23. augustā. Šis notikums iekļuva arī Ginesa rekordu grāmatā.
 
* [[23. augusts]] — notika akcija [[Baltijas ceļš]], kad apmēram 2 miljoni cilvēku sadevušies rokās veidoja 595 km garu dzīvo ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas [[Tallina|Tallinu]], [[Rīga|Rīgu]] un [[Viļņa|Viļņu]]. Šī demonstrācija tika sarīkota, lai pievērstu Pasaules uzmanību vēsturiskajiem faktiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis. Baltijas ceļš notika tieši 50 gadus pēc [[Molotova-Ribentropa pakts|Molotova–Ribentropa pakta]] parakstīšanas, kas notika 1939. gada 23. augustā. Šis notikums iekļuva arī Ginesa rekordu grāmatā.
* [[26. augusts]] — izskanēja PSKP CK Politbiroja draudīgais paziņojums [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļa]] sakarā.
 
=== Oktobris ===
* [[7. oktobris]] — [[Dziesmu svētku estrāde|Dziesmu svētku estrādē]] [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]] notika plaša tautas demonstrācija, kurā pulcināja vairāk kā 100 000 cilvēku no visas Latvijas.
* [[7. oktobris|7.]]—[[8. oktobris]] — notika [[Latvijas Tautas fronte]]s 2. kongress, kas izvēlējās kursu uz Latvijas kā neatkarīgas valsts izveidi.
 
=== Novembris ===
* [[10. novembris]]:
** LPSR pieņēma likumu, ar kuru [[Jāņi|Jāņu diena]], [[Ziemassvētki]] un [[18. novembris]] — [[Latvijas Republikas Proklamēšanasproklamēšanas diena]] tiek atzīti par [[Latvijas Valsts svētku, atceres un atzīmējamās dienas|valsts svētku dienām]], bet [[11. novembris]] — [[Lāčplēša diena]] (Varoņu piemiņas diena) — par vēstures atceres dienu.
** LPSR Augstākā padome nolēma izdarīt grozījumu konstitūcijā, ieviešot alternatīvo dienestu, tas notiek pirmo reizi PSRS.
** PSRS Augstākā padome pieņem lēmumu, ka [[Igaunija]]s, [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Azerbaidžāna]]s lēmumi par republikas likumu prioritāti ir pretrunā ar [[PSRS Konstitūcija|PSRS Konstitūciju]] un tādēļ ir spēkā neesoši.
Line 89 ⟶ 87:
** notika [[Gulbenes rajons|Gulbenes rajona]] [[Litenes pagasts|Litenes pagastā]] 1941. gadā nošauto virsnieku pārapbedīšana. Piemiņas vietā tika apbedīti 11 Latvijas armijas kareivji, kuru mirstīgās atliekas tika atrastas 1988. gadā Sitas mežā.
* [[10. decembris]] — notika vietējo Padomju tautas deputātu vēlēšanas.
* [[24. decembris]] — ēterā izgāja [[Liepāja]]s televīzijas pirmā pārraide. Sākumā tā raidīja katru trešdienas vakaru plkst. 20:15, 5. kanālā.<ref>[http://www.pipkalejs.lv/cd/sp/laikagramata/visi.htm Sakaru Pasaules enciklopēdiskā laika grāmata] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181226061006/http://www.pipkalejs.lv/cd/sp/laikagramata/visi.htm |date={{dat|2018|12|26||bez}} }}, pipkalejs.lv</ref>
* [[25. decembris]] — pirmo reizi pēckara gados Latvijā oficiāli tika svinēti [[Ziemassvētki]].
 
=== Nezināms datums ===
 
* [[Latvijas PSR Zinātņu Akadēmija|Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas]] terminoloģijas komisijas vadībā tika publicēta pirmā ''Tekstilrūpniecības terminu vārdnīca —'' pēdējā no 15 vārdnīcām, kas apkopoja latviešu valodas zinātnisko kodifikāciju, kas notika no 1950. gadu sākuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vvk.lv/index.php?sadala=224&id=725|title=LZA TERMINOLOĢIJAS KOMISIJAS VADĪBĀ IZSTRĀDĀTĀS TERMINU VĀRDNĪCAS|last=|first=|website=www.vvk.lv|access-date=2019-12-03|date=2001-04-11}}</ref>
 
== Kultūra ==
=== Mākslas filmas ===
* "[[Dzīvīte (filma)|Dzīvīte]]" (režisors [[Aivars Freimanis]])
* "[[Carmen Horrendum]]" (režisors [[Jānis Streičs]])
* "[[Latvieši?!]]" (režisors [[Genādijs Zemels]])
* "[[Cilvēka dienas]]" (režisors [[JevgēņijsJevgeņijs Paškēvičs]])
 
== Dzimuši ==
Line 103 ⟶ 105:
* [[30. janvāris]] — [[Liene Fimbauere]], kalnu slēpotāja
* [[13. februāris]] — [[Toms Vasins]], snovbordists
* [[6. marts]] — [[Jevgeņijs Golovins (futbolists)|Jevgeņijs Golovins]], futbolists
* [[6. aprīlis]] — [[Renārs Rode]], futbolists
* [[18. aprīlis]] — [[Ruslans Agafonovs]], futbolists
* [[24. aprīlis]] — [[Elīna Babkina]], basketboliste
* [[22. maijs]] — [[Diāna Ozoliņa]], basketboliste
* [[27. maijs]] — [[Kristīna Zaharova]], dziedātāja
* [[3. jūnijs]] — [[Jānis Straupe]], hokejists
* [[9. augusts]] — [[Edgars Portnojs]], futbolists
* [[5. oktobris]] — [[Žanna Juškāne]], biatloniste
* [[5. septembris]] — [[Dairis Bertāns]], basketbolists
* [[11. novembris]] — [[Roberts Jekimovs]], hokejists
* [[23. novembris]] — [[Edgars Apelis]], hokejists
 
== Miruši ==
* [[2614. martsfebruāris]]  — [[MārisTeodors LiepaCelms]], baletdejotājsfilozofs (dzimis [[1936]]1893. gadā)
* [[517. jūlijsmarts]] — [[EdgarsLūcija AndersonsVankina]], vēsturnieksarheoloģe (dzimisdzimusi [[1920]]1903. gadā)
* [[26. marts]] — [[Māris Liepa]], baletdejotājs (dzimis 1936. gadā)
* [[5. jūlijs]] — [[Edgars Andersons]], vēsturnieks (dzimis 1920. gadā)
* [[12. septembris]] — [[Valentīns Skulme]], aktieris (dzimis 1922. gadā)
* [[5. oktobris]] — [[Arvīds Grigulis]], rakstnieks (dzimis 1906. gadā)
 
== Skatīt arī ==
Line 125 ⟶ 137:
=== Atsauces ===
{{atsauces}}
 
 
{{vēsture-aizmetnis}}