Malpīgiju rinda

augu rinda

Malpīgiju rinda (latīņu: Malpighiales) ir divdīgļapju rinda, kurā ir iekļautas aptuveni 36 augu dzimtas un vairāk nekā 16 000 augu sugu, jeb aptuveni 7,8% no visiem divdīgļapjiem.[1][2] Rinda ir ļoti daudzveidīga — tajā tiek klasificēti tik dažādi augi kā vītoli, vijolītes, puansetijas, raflēzijas un kokas augs, un to radniecību var konstatēt tikai veicot filoģenētiskus testus. Malpīgiju rinda neparādās nevienā no klasifikācijas sistēmām, kuras ir veidotas, balstoties tikai uz augu morfoloģiju.[3]

Malpīgiju rinda
Malpighiales
Kailsakņu bruguieras (Bruguiera gymnorhiza) zieds
Kailsakņu bruguieras (Bruguiera gymnorhiza) zieds
Klasifikācija
ValstsPlantae
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaMalpīgiju rinda (Malpighiales)
Malpīgiju rinda Vikikrātuvē

Malpīgiju rindas nosaukums ir aizgūts no Malpīgiju ģints (Malpighia) — to pirmo reizi nodefinēja Franču botāniķis Šarls Plumjē un tā tika nodēvēta par godu Itāļu ārsta un biologa Marčello Malpīgi (Marcello Malpighi) darbam par augiem.

Vēlāk tika nodefinēta Malpīgiju dzimta — tā bija tipveida dzimta, kas tika iekļauta vienā no divdīgļapju rindām, kuru 1789. gadā Antuāns Lorāns de Žisjē aprakstīja savā darbā Genera Plantarum.[4] Malpīgiju rindu 1820. gadā aprakstīja austriešu izcelsmes botāniķis Frīdrihs fon Berhtolds un Bohēmijas dabas zinātņu pētnieks Jans Presls.[5][6] Atšķirībā no mūsdienu taksonomiem, šie autori rindu latīniskajiem nosaukumiem nepiešķīra piedēkli "ales". Par latīniskā apzīmējuma "Malpighiales" autoru daži uzskata vācu botāniķi un pētnieku Kārli fon Martiusu.[2] 20. gadsimtā apzīmējumu "Malpighiales" parasti asociēja ar angļu botāniķi Džonu Hačinsonu, kurš to izmantoja visos trīs savas grāmatas "Ziedošo augu dzimtas" (angļu: The Families of Flowering Plants) izdevumos.[7] Šis latīniskais nosaukums netika izmantots 1970., 1980. un agrīno 1990. gadu literatūrā.

Malpīgijas rindas taksona pamats lielā mērā tika nodefinēts 1912. gadā ar Hansa Haljē publikāciju "L'Origine et le système phylétique des angiospermes", Haljē aprakstīja rindas Passionales un Polygalinae, kas saturēja vairākas no šī brīža Malpīgiju rindas dzimtām. Viņa definētā Polygalinae rinda saturēja desmit dzimtas, no kurām četras sastopamas pašreizējā Malpīgiju rindā, proti, Malpīgiju dzimtu (Malpighiaceae), vijolīšu dzimtu (Violaceae), Trigoniaceae un Dichapetalaceae, un Passionales rinda saturēja astoņas dzimtas, no kurām septiņas kādu laiku vai šobrīd ir klasificētas Malpīgiju rindā, proti, šobrīd Malpīgiju rindā iekļautā eiforbiju dzimta (Euphorbiaceae), pasifloru dzimta (Passifloraceae) un senāk (pirms APG III sistēmas) iekļautās dzimtas Salicaceae, Achariaceae, Flacourtiaceae, Malesherbiaceae un Turneraceae.[8]

Molekulārā filoģenētiskā revolūcija noveda pie rindas pārstrukturēšanas.[1] Pirmā reize, kad Malpīgiju rinda tika definēta atbilstoši tās mūsdienu interpretācijai, bija 1993. gadā publicētā pētījumā par sēklaugu filoģenēzi, kur taksonā iekļauto sugu radniecība tika noteikta pēc gēna rbcL.[9] Lai skaidri nodalītos no tajā laikā izmantotajām klasifikācijas sistēmām, Angiosperm Phylogeny Group izmantoja Hačinsona popularizēto, pēdējās desmitgadēs aktualitāti zaudējušo nosaukumu "Malpighiales", lai gan Hačisona koncepcija par Malpighiales ievērojami atšķirās no jaunās rindas definīcijas.[10]

Klasifikācija

labot šo sadaļu

Saskaņā ar 2016. gada APG IV sistēmu (segsēkļu klasifikācijas taksonomiskā sistēma), malpīgiju rindā ir iekļautas šādas augu dzimtas:[11]

  1. 1,0 1,1 Endress, Peter K.; Davis, Charles C.; Matthews, Merran L. (2013-05). "Advances in the floral structural characterization of the major subclades of Malpighiales, one of the largest orders of flowering plants" (en). Annals of Botany 111 (5): 969–985. doi:10.1093/aob/mct056. ISSN 1095-8290.
  2. 2,0 2,1 «Malpighiales». www.mobot.org. Skatīts: 2022-09-16.
  3. Magallón, Susana; Castillo, Amanda (2009-01). "Angiosperm diversification through time" (en). American Journal of Botany 96 (1): 349–365. doi:10.3732/ajb.0800060.
  4. Antoine Laurent de Jussieu. Genera Plantarum. Paris : Herrisant and Barrois, 1789. 252. lpp.
  5. James L. Reveal. A checklist of familial and suprafamilial names for extant vascular plants. Auckland, N.Z. : Magnolia Press, 2010. ISBN 978-1-86977-547-6. OCLC 649701769.
  6. «Indices Nominum Supragenericorum Plantarum Vascularium Listing by Genus». www.plantsystematics.org. Skatīts: 2022-09-17.
  7. John Hutchinson The Families of Flowering Plants 3rd edition. 1973. Oxford University Press.
  8. Lawrence, George. 1960. Taxonomy of Vascular Plants, p. 132. Macmillan, New York
  9. Mark W. Chase et alii (42 authors). 1993. "Phylogenetics of seed plants: An analysis of nucleotide sequences from the plastid gene rbcL". Annals of the Missouri Botanical Garden 80(3):528-580.
  10. THE ANGIOSPERM PHYLOGENY GROUP* (2003-04). "An update of the Angiosperm Phylogeny Group classification for the orders and families of flowering plants: APG II" (en). Botanical Journal of the Linnean Society 141 (4): 399–436. doi:10.1046/j.1095-8339.2003.t01-1-00158.x. ISSN 0024-4074.
  11. The Angiosperm Phylogeny Group (2016-05). "An update of the Angiosperm Phylogeny Group classification for the orders and families of flowering plants: APG IV" (en). Botanical Journal of the Linnean Society 181 (1): 1–20. doi:10.1111/boj.12385.