Rugozas (Rugosa) jeb tetrakoraļļi (Tetracorallia) ir izmirušu koraļļpolipu apakšklase vai kārta. Tie bija koraļļi-vieninieki vai arī koloniālie polipi ar kaļķa skeletu. Vieninieku polipiem bija ragveida, cilindriska vai prizmatiska forma. Dažiem bija arī vāciņš, ar kuru briesmu brīžos tika aizvērta atvere. Rugozas dzīvoja jūras seklūdens zonās, pieaugot pie zemūdens priekšmetiem vai vienkārši guļot uz grunts. Tām bija paaugstinātas prasības attiecībā uz ūdens temperatūru un dzidruma pakāpi. Rugozām ir liela nozīme paleozoja stratigrāfijā un koraļļpolipu evolūcijas gaitas noskaidrošanā. Tiek uzskatīts, ka rugozas bija pirmie rifus veidojošie koraļļpolipi. Dzīvoja no ordovika līdz triasa sākumam. Tās ir sastopamas arī Latvijas devona nogulumos.[1]

Rugozas
Rugosa Milne Edwards & Haime, 1850
Rugoza Acervularia ananas no Gotlandes silūra nogulumiem.
Rugoza Acervularia ananas no Gotlandes silūra nogulumiem.
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsDzēlējzarndobumaiņi (Cnidaria)
KlaseKoraļļpolipi (Anthozoa)
ApakšklaseSešstarainie koraļļi (Hexacorallia)
KārtaRugozas (Rugosa)
Sinonīmi
Tetracorallia
Iedalījums
Rugozas Vikikrātuvē

Rugozas ir bilaterāli simetriski organismi ar ektodermālu skeletu ar izteiktām lielām un mazām septām. Koraļļiem-vieniniekiem sākotnēji izveidojas sešas protoseptas, bet jaunas metaseptas attīstās tikai četros sektoros. Skelets ir lamellārs, trabekulāri-lamellārs vai trabekulārs. Malējā zona jeb marginārijs sastāv no dissepimentārija vai perifērās stereozonas, kas veidota no septu paresninājumiem, kas attīstās mazo septu zonā ap tabulāriju. Tabulārijs veidots no horizontālām dibenvirsmām jeb dissepimentiem. Ass daļā var būt attīstīti stabiņš jeb ass kolonna.

Rugozas ir cēlušās no tabulātiem vidusordovikā. Notika četras būtiskas evolucionāras izmaiņas silūrā, uz robežas starp agro un vidusdevonu, karbona sākumā un perma sākumā. Pēdējie pārstāvji izmira triasa sākumā.

  1. Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 222. lpp.

Ārējās saites

labot šo sadaļu