Sigismunds II Augusts (poļu: Zygmunt II August, lietuviešu: Žygimantas II Augustas, baltkrievu: Жыгімонт Аўгуст; dzimis 1520. gada 1. augustā, miris 1572. gada 7. jūlijā) no 1548. gada līdz savai nāvei 1572. gadā bija pēdējais Jagellonu dinastijas valdnieks — Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis. Pēc Livonijas un Lietuvas reālūnijas izveidošanas bija pirmais Livonijas hercogs (1566—1572).

Sigismunds II Augusts
Zygmunt II August
Polijas karalis, Lietuvas lielkņazs
Amatā
1548. gada 1. aprīlī — 1572. gada 7. jūlijā
(kronēts 1530. gada 20. februārī, Vāvelas katedrālē, Krakovā)
Priekštecis Sigismunds I Vecais
Pēctecis Anrī III Valuā

Dzimšanas dati 1520. gada 1. augustā
Krakova, Polijas karaliste
(Karogs: Polija Polija)
Miršanas dati 1572. gada 7. jūlijā (51 gadu vecumā)
Knišina, Polijas—Lietuvas ūnija
(Podlases vojevodiste, Karogs: Polija Polija)
Apglabāts Vāvelas katedrāle, Krakova, Karogs: Polija Polija
Dinastija Jagellonu dinastija
Tēvs Sigismunds I Vecais
Māte Bona Sforca
Dzīvesbiedrs(-e) 1. Elizabeta Habsburga (Elżbieta Habsburżanka)
2. Barbara Radzivila (Barbara Radziwiłłówna)
3. Katrīna Habsburga (Katarzyna Habsburżanka)
Reliģija katoļticība
Paraksts

Kā Polijas karalis Sigismunds svarīgākos valsts dokumentus cita starpā parakstīja kā "Livonijas kungs un mantinieks", kas norādīja uz to, ka pēc Livonijas iekarošanas viņam bija tiesības uz tās valdnieka pārmantojamo titulu:

"Sigismunds Augusts, no Dieva žēlastības karalis Polijai, lielhercogs Lietuvai, tāpat Krakovijas, Sandomirijas, Siradijas, Lančicijas, Kujāvijas, Kijevijas, Rutēnijas, Volīnijas, Prūsijas, Mazovijas, Podlēzijas, Kulmas, Elbingas, Pomerānijas, Žemaitijas, Livonijas u.c. kungs un mantinieks."

(Sigismundus Augustus Dei gratia rex Poloniae, magnus dux Lithuaniae, nec non terrarum Cracoviae, Sandomiriae, Siradiae, Lanciciae, Cuiaviae, Kijoviae, Russiae, Woliniae, Prussiae, Masoviae, Podlachiae, Culmensis, Elbingensis, Pomeraniae, Samogitiae, Livoniae etc. dominus et haeres).

Dzīves gājums un svarīgākie notikumi

labot šo sadaļu

Sigismunds II Augusts bija Lietuvas dižkunga un Polijas karaļa Jagaiļa mazmazdēls. Par karali viņš kļuva pēc sava tēva Sigismunda I nāves.

Viņa valdīšanas laikā 1561. gadā parakstīja Viļņas ūniju, saskaņā ar kuru Livonijas Konfederācija nonāca Sigismunda II Augusta pakļautībā, bet Gothards Ketlers saņēma valdījuma daļu Livonijas — Kurzemi un Zemgali, kuru pārvaldīja kā Polijas karaļa vasalis. No 1566. gada 26. augusta līdz 26. decembrim Grodņā notika Lietuvas Seims, kurā tika noslēgta Livonijas un Lietuvas reālūnija (latīņu: Privilegium Unionis cum Magno Ducatu Lithuania).[1] Pēc reālūnijas nosacījumiem Lietuvas dižkunigaitis Sigismunds II Augusts kļuva par pirmo Livonijas hercogu. 1569. gadā tika noslēgta Ļubļinas ūnija un Polijas karaliste ar Lietuvas lielkņazisti kļuva vienota valsts.

Sigismunds II Augusts bija trīsreiz precējies, tomēr viņam nebija bērnu, tādēļ pēc karaļa nāves izbeidzās Jagellonu dinastija, Polijas kronis kļuva vakants un karaliste kļuva par federālu monarhiju, kurā karalis tiek ievēlēts.

  1. Diploma unionis Livoniae cum Litvania 25 et 26 Decembris 1566 no Christoph George von Ziegenhorn. Staats Recht der Herzogthümer Curland und Semgallen. Königsberg: Johann Jacob Kanter, 1772 — op. cit. nr. 64.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Jagaiļa dzimtas valdnieks  
Priekštecis:
Sigismunds I
Polijas karalis
1548—1572
Pēctecis:
Anrī III
Priekštecis:
Sigismunds I
Lietuvas dižkunigaitis
1548—1572
Pēctecis:
Anrī III