Grobiņas draudzes novads

Grobiņas draudzes novads (vācu: Kirchspiel Grobin) bija administratīva vienība Kurzemes hercogistē, pēc 1818. gada Kurzemes guberņas Aizputes virspilskunga iecirknī, vēlāk Grobiņas apriņķī.[1]

Grobiņas draudzes novads (1859).

Pēc Livonijas konfederācijas sabrukuma Grobiņas fogteja ilgu laiku atradās Prūsijas hercogistes pārvaldījumā (1530-1650). 1650. gadā to ieguva hercogs Jēkabs, bet Otrā Ziemeļu kara laikā to 1659.-1660. gadā okupēja Zviedrija. Grobiņas prāvesta iecirkņa galvenā baznīca bija Grobiņas luterāņu baznīca.

Pēc 1819. gada administratīvās reformas bijušās Kurzemes un Zemgales hercogistes Grobiņas pilskunga tiesu apvienoja ar Piltenes apgabala dienvidu daļu un izveidoja Aizputes virspilskunga tiesu. Grobiņā atradās pilskunga tiesa un evaņģeliski luteriskās baznīcas prāvesta iecirknis. 1864. gadā Aizputes virspilskunga tiesu likvidēja, sadalot to Aizputes un Grobiņas apriņķos.

Mūsdienās Grobiņas draudzes novada teritorija pamatā iekļauta Dienvidkurzemes novadā, kā arī Palangas teritorijā Lietuvā.

 

Mācītājmuižas

labot šo sadaļu
  • Grobiņas mācītājmuiža un luterāņu baznīca ar filiāli Saraiķos
  • Nīcas mācītājmuiža un baznīca ar filiāli Bārtā
  • Rucavas mācītājmuiža un baznīca ar filiāli Sventājā

Muižas Grobiņas draudzes novadā (1841)

labot šo sadaļu

Kroņa muižas

labot šo sadaļu

Privātās muižas

labot šo sadaļu

Mežniecības

labot šo sadaļu
  • Grobiņas mežniecība
  • Nīcas mežniecība
  • Rucavas mežniecība