Šis raksts ir par Rīgas pilsētas apkaimi. Par citām jēdziena Jaunciems nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Jaunciems ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā. Jaunciema apkaime atrodas Rīgas ziemeļaustrumu daļā, Ķīšezera ziemeļaustrumu piekrastē. Pa sauszemi tā robežojas ar Trīsciema un Sužu apkaimēm, kā arī ar austrumu pusē pieguļošo Ropažu novada Garkalnes pagastu, bet pa ūdeni ar Mīlgrāvja un Mežaparka apkaimēm. Jaunciema apkaimes robežas ir Ķīšezers, Zundas kakts, līnija no Ķīšezera līdz pilsētas robežai, pilsētas robeža līdz Sužiem, līnija no pilsētas robežas līdz Ķīšezeram.

Jaunciems
Pamatinformācija
Pilsēta Rīga
Priekšpilsēta Ziemeļu rajons
Platība 9,132 km²
Iedzīvotāju skaits 2 339 (2019)
Transports
Autobuss 11., 29.
Papildinformācija
Ārējā saite apkaimes.lv

Jaunciema apkaimes kopējā platība ir 9,132 km², pa perimetru apkaimes robežas garums ir 15 212 metri. Telpiski skaidri identificējamas ir Jaunciema pilsētas daļas robežas, kurā ir blīvāka apbūve, taču visas apkaimes robežas dabā identificēt ir daudz grūtāk, jo tās nenorobežo nekādi skaidri mākslīgie vai dabiskie šķēršļi. Jaunciema kapu teritorija atrodas gan Rīgas, gan Garkalnes novada teritorijā.

 
Jaunciema evaņģēliski luteriskā baznīca. (1930. gads).

Jaunciems sāka veidoties, kad 1885. gadā Ķīšezera ziemeļaustrumu daļā barons Kampenhauzens ierīkoja kokzāģētavu, bet 1890. gadā arī cehu čemodānu kartona ražošanai. Uzņēmuma apkārtnē sāka veidoties strādnieku ciemats, tomēr straujākā apkaimes veidošanās sākās līdz ar papīrfabrikas rašanos, ko neilgi pirms Pirmā pasaules kara blakus kokzāģētavai nodibināja uzņēmējs Mīlmanis. Fabrika vairāk tikusi rekonstruēta arī pēc Otrā pasaules kara un padomju laikā bijusi pazīstama ar nosaukumu „Celulozes un papīra rūpniecības uzņēmumu Latvijas ražošanas apvienības ražotne „Jaunciems““. 1925. gadā tā laika Ādažu pagasta apdzīvotajai vietai Jaunciemam tika piešķirts biezi apdzīvotas vietas statuss, bet 1927. gadā Jaunciemu iekļāva Rīgas pilsētas robežās.[1] No 1952. līdz 1959. gadam Jaunciemam bija Rīgas pilsētai pakļauta strādnieku ciemata statuss.

Pēc PSRS sabrukuma Jaunciema papīrfabrika tika slēgta. Apkaimes apbūves raksturu ir noteikusi ražošana, te saglabājušās gan 20. gadsimta 20. un 30. gados celtas privātmājas, kā arī daudzdzīvokļu nami, kas izbūvēti 1970. gados.

  1. «Jaunciems. Apkaimes vēsturiskais apskats». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 20. februārī. Skatīts: 2011. gada 25. aprīlī.

Ārējās saites

labot šo sadaļu