1943. gads Latvijā

Pasaulē:	1940 1941 1942 - 1943 - 1944 1945 1946
Latvijā:	1940 1941 1942 - 1943 - 1944 1945 1946
Laikapstākļi:	1940 1941 1942 - 1943 - 1944 1945 1946
Sportā:	1940 1941 1942 - 1943 - 1944 1945 1946
Kino:	1940 1941 1942 - 1943 - 1944 1945 1946

Šajā lapā ir apkopoti 1943. gada notikumi Latvijā, kas tolaik bija Ostlandes reihskomisariāta sastāvā kā Latvijas ģenerālapgabals.

Notikumi

Janvāris

• 24. janvāris — Otrais pasaules karš: Trešā reiha reihsfīrers Heinrihs Himlers mēneša sākumā apmeklējot Ļeņingradas fronti vienpersoniski pavēlēja vācu 2. motorizēto SS brigādi, kas pēc sava sastāva bija internacionāla, pārformēt par latviešu brigādi (2. latviešu SS brigāde, no 1944. 19. ieroču SS grenadieru divīzija) un latviešu bataljonus pārdēvēt par leģionu. Par pamatu tam bija brigādei piekomandēto latviešu vienību izrādītā varonība.

Februāris

• 8. februāris — Otrais pasaules karš: 2. motorizētajai SS brigādei piedalītās latviešu vienības oficiāli ieskaitītas tās sastāvā. Šī diena faktiski ir Latviešu leģiona pastāvēšanas pirmā diena.
• 10. februāris — Otrais pasaules karš: Ādolfs Hitlers izdod oficiālu pavēli par Latviešu SS brīvprātīgā leģiona izveidi.
• 15. februāris — Otrais pasaules karš: Vācijas SS Vadības galvenā pārvalde izdeva pavēli par Latviešu SS brīvprātīgo divīzijas formēšanu.
• 26. februāris — Otrais pasaules karš: izdota pavēle par Latviešu SS brīvprātīgo divīzijas formēšanu (15. ieroču SS grenadieru divīzija).

Marts

• 23. marts — tika sākta Latviešu SS brīvprātīgo divīzijas (vēlāk 15. ieroču SS grenadieru divīzijas) formēšana.
• 31. marts — ģenerāli Rūdolfu Bangerski iecēla par Latviešu leģiona ģenerālinspektoru.

Jūlijs

• 22. jūlijs — no Ventspils ar zvejnieku laivu Gotlandē ieradās Leonīds Siliņš, kurš Zviedrijā nogādāja informācijas materiālu par padomju okupācijas laiku un stāvokli Latvijā vācu okupācijas apstākļos.

Augusts

• 13. augusts — Konstantīnu Čaksti ievēlēja par Latvijas Centrālās padomes priekšsēdētāju.

Dzimuši

• 14. janvāris — Mariss Jansons, diriģents (miris 2019. gadā)
• 19. februāris — Jānis Āboltiņš, ekonomists un politiķis (miris 2006. gadā)
• 2. marts — Skaidrīte Smildziņa-Budovska, basketboliste
• 13. marts — Aija Baumane, tekstilmāksliniece (mirusi 2019. gadā)
• 16. marts — Kārlis Strēlis, basketbolists, sporta ārsts, pedagogs, politiķis
• 27. aprīlis — Jānis Gilis, futbola treneris (miris 2000. gadā)
• 29. aprīlis — Juris Kaminskis, teātra un kino aktieris (miris 1997. gadā)
• 28. maijs — Pēteris Liepiņš, aktieris un TV raidījumu vadītājs (miris 2022. gadā)
• 12. jūnijs — Jānis Kukainis, ASV latviešu inženieris un sabiedriskais darbinieks (miris 2021. gadā)
• 10. jūlijs — Viktors Skudra, jurists un politiķis (miris 2011. gadā)
• 3. augusts — Alfrēds Čepānis, politiķis (miris 2024. gadā)
• 6. septembris — Ilmārs Blumbergs, scenogrāfs un grafiķis (miris 2016. gadā)
• 24. septembris — Laima Žurgina, kinorežisore
• 3. oktobris — Uldis Dumpis, aktieris
• 4. decembris — Dzintra Paegle, valodniece
• 20. decembris — Māra Ķimele, režisore

Miruši

• 20. janvāris — Ēvalds Rimbenieks, mācītājs, politiķis (dzimis 1888. gadā)
• 16. marts — Jānis Volonts, politiķis (dzimis 1882. gadā)
• 28. marts — Kārlis Bētiņš, šahists (dzimis 1867. gadā)
• 19. aprīlis — Aleksis Mierlauks (Aleksis Frīdenfelds), teātra režisors un aktieris (dzimis 1866. gadā)
• 24. maijs — Fricis Virsaitis (Fricis Eltermanis), ģenerālis (dzimis 1882. gadā)
• 7. jūlijs — Ludvigs Ēķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1892. gadā)
• 19. augusts — Ludvigs Adamovičs luterāņu mācītājs (dzimis 1884. gadā)
• 20. augusts — Kārlis Ducmanis, advokāts, publicists, diplomāts (dzimis 1881. gadā)
• 26. augusts — Vladimirs Petrovs (Владимир Михайлович Петров), šahists (dzimis 1908. gadā)
• 5. novembris — Aspazija (Elza Pliekšāne), literāte un politiķe (dzimis 1865. gadā)

• nezināms datums — Ansis Buševics, advokāts un politiķis (dzimis 1878. gadā)

Skatīt arī

• Latvija
• Latvijas vēsture
• Latvijas klimats