Pāriet uz saturu

Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
mNav labojuma kopsavilkuma
 
(3 starpversijas, ko saglabājuši 3 lietotāji, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{infokaste+}}
[[Attēls:Frīdrihs fon Samsons-Himmelšerna studiju gados.jpg|thumb|160px|Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna studiju gados.]]
[[Attēls:Frīdrihs fon Samsons-Himmelšerna studiju gados.jpg|thumb|160px|Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna studiju gados]]

'''Frīdrihs Oto Eduards Samsons fon Himmelšerna''' ({{val-de|Friedrich Otto Eduard Samson von Himmelstjerna}}, 1872–1958) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižnieks un politiķis.
'''Frīdrihs Oto Eduards Samsons fon Himmelšerna''' ({{val|de|Friedrich Otto Eduard Samson von Himmelstjerna}}, 1872—1958) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižnieks un politiķis.


== Dzīvesgājums ==
== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1872. gada 7. novembrī [[Reuges pagasts|Rauges muižā]] ({{val-et|Rõuge}}) [[Vidzemes guberņa]]s [[Veravas apriņķis|Veravas apriņķī]] tās īpašnieka Klaudija Samsona fon Himmelšernas un viņa sievas Emīlijas Annas Elizabetes, dzimušas fon Melleres, ģimenē.
Dzimis 1872. gada 7. novembrī mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]]: [[Reuges pagasts|Reuges muižā]] ({{val|et|Rõuge}}) [[Vidzemes guberņa]]s [[Veravas apriņķis|Veravas apriņķī]] tās īpašnieka Klaudija Samsona fon Himmelšernas un viņa sievas Emīlijas Annas Elizabetes, dzimušas fon Melleres, ģimenē.


Mācījās Tērbatas Kolmaņa privātskolā (''Kollmannsche Schule'', 1881-1890), tad studēja tieslietas [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitātē]] (1890-1894), aizstāvēja ''Cand. jur.'' disertāciju. Dienēja [[Tvera]]s 1. dragūnu pulkā.
Mācījās Tērbatas Kolmaņa privātskolā (''Kollmannsche Schule'', 1881-1890), tad studēja tieslietas [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitātē]] (1890—1894), aizstāvēja ''Cand. jur.'' disertāciju. Dienēja [[Tvera]]s 1. dragūnu pulkā.
Pēc [[1905. gada revolūcija]]s viņš bija Baltiešu konstitucionālās partijas priekšsēdētājs (1905—1908).
Pēc [[1905. gada revolūcija]]s viņš bija Baltiešu konstitucionālās partijas priekšsēdētājs (1905—1908).


Pirmā pasaules kara beigās 1918. gada novembrī viņš bija viens no minoritāšu pārstāvjiem [[Baltijas hercogiste]]s Reģentu padomē.
1919. gadā [[Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja|Baltiešu-vācu Nacionālās komitejas]] (''Baltisch-Deutsches Nationalausschuss'') priekšsēdētājs. Pēc [[Aprīļa pučs|Aprīļa puča]] viņš bija viens no [[Latvijas Pagaidu valdība]]s Iekšlietu ministra kandidātiem [[Oskars Borkovskis|Oskara Borkovska]] Ministru kabinetā.
1919. gadā [[Baltiešu-vācu Nacionālā komiteja|Baltiešu-vācu Nacionālās komitejas]] (''Baltisch-Deutsches Nationalausschuss'') priekšsēdētājs. Pēc [[Aprīļa pučs|Aprīļa puča]] viņš bija viens no [[Latvijas Pagaidu valdība]]s Iekšlietu ministra kandidātiem [[Oskars Borkovskis|Oskara Borkovska]] Ministru kabinetā.
Pēc 1920. gada Igaunijas zemes reformas Samsonam fon Himmelšernam atņēma Rauges muižas zemes īpašumus un viņš izbrauca uz Vāciju.
Pēc 1920. gada Igaunijas zemes reformas Samsonam fon Himmelšernam atņēma Rauges muižas zemes īpašumus un viņš izbrauca uz Vāciju.
Miris 1958. gada 28. februārī Dertingenē, [[VFR]].<ref>[https://www.geni.com/people/Friedrich-Otto-Eduard-von-Samson-Himmelstjerna/6000000018568722165 geni.com]</ref>
Miris 1958. gada 28. februārī Dertingenē, [[Rietumvācija|VFR]].<ref>[https://www.geni.com/people/Friedrich-Otto-Eduard-von-Samson-Himmelstjerna/6000000018568722165 geni.com]{{Novecojusi saite}}</ref>


== Atsauces ==
== Atsauces ==

Pašreizējā versija, 2023. gada 18. marts, plkst. 14.53

Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna studiju gados

Frīdrihs Oto Eduards Samsons fon Himmelšerna (vācu: Friedrich Otto Eduard Samson von Himmelstjerna, 1872—1958) bija vācbaltiešu muižnieks un politiķis.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1872. gada 7. novembrī mūsdienu Igaunijā: Reuges muižā (igauņu: Rõuge) Vidzemes guberņas Veravas apriņķī tās īpašnieka Klaudija Samsona fon Himmelšernas un viņa sievas Emīlijas Annas Elizabetes, dzimušas fon Melleres, ģimenē.

Mācījās Tērbatas Kolmaņa privātskolā (Kollmannsche Schule, 1881-1890), tad studēja tieslietas Tērbatas Universitātē (1890—1894), aizstāvēja Cand. jur. disertāciju. Dienēja Tveras 1. dragūnu pulkā. Pēc 1905. gada revolūcijas viņš bija Baltiešu konstitucionālās partijas priekšsēdētājs (1905—1908).

Pirmā pasaules kara beigās 1918. gada novembrī viņš bija viens no minoritāšu pārstāvjiem Baltijas hercogistes Reģentu padomē. 1919. gadā Baltiešu-vācu Nacionālās komitejas (Baltisch-Deutsches Nationalausschuss) priekšsēdētājs. Pēc Aprīļa puča viņš bija viens no Latvijas Pagaidu valdības Iekšlietu ministra kandidātiem Oskara Borkovska Ministru kabinetā. Pēc 1920. gada Igaunijas zemes reformas Samsonam fon Himmelšernam atņēma Rauges muižas zemes īpašumus un viņš izbrauca uz Vāciju. Miris 1958. gada 28. februārī Dertingenē, VFR.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]