Aleksandrs Vasiļevskis: Atšķirības starp versijām

Aleksandrs Vasiļevskis; Александр Василевский
Aleksandrs Vasiļevskis PSRS pastmarkā
Personīgā informācija
Dzimis	1895. gada 30. septembrī ; Vičuga, Krievijas Impērija; (Ivanovas apgabals, Krievija)
Miris	1977. gada 5. decembrī (82 gadi); Maskava, PSRS; ( Krievija)
Tautība	krievs
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	PSRS maršals
Dienesta laiks	1915 – 1959
Valsts	Krievijas Impērija (līdz 1917), Padomju Krievija (līdz 1922), PSRS
Struktūra	PSRS armija
Komandēja	PSRS Ģenerālštāba priekšnieks, PSRS Aizsardzības ministrs, 3. Baltkrievias fronte
Kaujas darbība	Pirmais pasaules karš, Otrais pasaules karš
Apbalvojumi	divkārtējs Padomju Savienības varonis

Pārlūkot vēsturi

← Vecāka versija

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

VizuālaisVikiteksts

Vienā rindā

Pašreizējā versija, 2022. gada 21. janvāris, plkst. 23.28

Aleksandrs Vasiļevskis (krievu: Александр Михайлович Василевский; dzimis 1895. gada 30. septembrī, miris 1977. gada 5. decembrī) bija PSRS maršals (no 1943. gada).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis pareizticīgo priestera ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā viņu mobilizēja Krievijas impērijas armijā.. Pēc Staļina Lielā terora, kad tika represēta liela daļa no Sarkanās armijas augstākajiem virsniekiem, 1937. gadā sāka dienestu Ģenerālštābā.

Otrā pasaules kara laikā no 1942. gada jūnija līdz 1945. gada februārim bija PSRS Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks un plānoja gandrīz visas būtiskās Sarkanās armijas kara operācijas, sākot no pretuzbrukuma Staļingradas kaujas laikā līdz Austrumprūsijas ieņemšanai. Vadīja arī Mandžūrijas operāciju pret Japānu.

Pēc kara bija Ģenerālštāba priekšnieks no 1946. gada 22. marta līdz 1948. gada novembrim un PSRS Aizsardzības ministrs no 1949. līdz 1953. gadam. Pensijā pēc Ņiktas Hruščova nākšanas pie varas. Apglabāts Maskavas Kremļa sienā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aleksandrs Vasiļevskis.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Par Aleksandru Vasiļevski portālā "Герои Страны" (krieviski)

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar PSRS saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

@@ 46. rindiņa: / 46. rindiņa: @@
 '''Aleksandrs Vasiļevskis''' ({{val|ru|Александр Михайлович Василевский}}; dzimis {{Dat|1895|9|30}}, miris {{Dat|1977|12|5}}) bija [[PSRS]] [[maršals]] (no 1943. gada).
+== Dzīvesgājums ==
-Dzimis mācītāja ģimenē. Armijā no 1915. gada. Pēc [[Josifs Staļins|Staļina]] [[Lielais terors|Lielā terora]], kad tika represēta liela daļa no PSRS armijas augstākajiem virsniekiem, 1937. gadā sāka dienestu Ģenerālštābā. No 1942. gada 26. jūnija līdz 1945. gada februārim bija PSRS Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks un plānoja gandrīz visas būtiskās [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] operācijas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, sākot no pretuzbrukuma [[Staļingradas kauja]]s laikā līdz [[Austrumprūsija]]s ieņemšanai. Vadīja arī padomju [[Mandžūrijas operācija|Mandžūrijas operāciju]] pret [[Japāna|Japānu]]. Pēc kara bija Ģenerālštāba priekšnieks no 1946. gada 22. marta līdz 1948. gada novembrim un PSRS Aizsardzības ministrs no 1949. līdz 1953. gadam. Pensijā pēc [[Ņikita Hruščovs|Ņiktas Hruščova]] nākšanas pie varas. Apglabāts Maskavas Kremļa sienā.
+Dzimis pareizticīgo priestera ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā viņu mobilizēja Krievijas impērijas armijā.. Pēc [[Josifs Staļins|Staļina]] [[Lielais terors|Lielā terora]], kad tika represēta liela daļa no Sarkanās armijas augstākajiem virsniekiem, 1937. gadā sāka dienestu Ģenerālštābā.
+Otrā pasaules kara laikā no 1942. gada jūnija līdz 1945. gada februārim bija PSRS Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks un plānoja gandrīz visas būtiskās [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] kara operācijas, sākot no pretuzbrukuma [[Staļingradas kauja]]s laikā līdz [[Austrumprūsija]]s ieņemšanai. Vadīja arī [[Mandžūrijas operācija|Mandžūrijas operāciju]] pret [[Japāna|Japānu]].
+Pēc kara bija Ģenerālštāba priekšnieks no 1946. gada 22. marta līdz 1948. gada novembrim un PSRS Aizsardzības ministrs no 1949. līdz 1953. gadam. Pensijā pēc [[Ņikita Hruščovs|Ņiktas Hruščova]] nākšanas pie varas. Apglabāts Maskavas Kremļa sienā.
 == Ārējās saites ==
@@ 62. rindiņa: / 67. rindiņa: @@
 [[Kategorija:Padomju Savienības maršali]]
 [[Kategorija:Ivanovas apgabalā dzimušie]]
+[[Kategorija:Ar ordeni "Uzvara" apbalvotie]]
+[[Kategorija:Ar Oktobra Revolūcijas ordeni apbalvotie]]
+[[Kategorija:Padomju Savienības Varoņi]]
+[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
+[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
+[[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]]
+[[Kategorija:Ar Suvorova ordeni apbalvotie (PSRS)]]