Jānis Fogelis: Atšķirības starp versijām
mNav labojuma kopsavilkuma |
|||
| 10. rindiņa: | 10. rindiņa: | ||
| dz_mēnesis = 12 |
| dz_mēnesis = 12 |
||
| dz_diena = 24 |
| dz_diena = 24 |
||
| dz_vieta = [[Image:Flag of Russia.svg| |
| dz_vieta = [[Image:Flag of Russia.svg|20px|border]] [[Krievijas impērija]] |
||
| m_dat_alt = |
| m_dat_alt = |
||
| m_gads = 1944 |
| m_gads = 1944 |
||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 22. maijs, plkst. 22.40
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Jānis Fogelis (1898. gada 24. decembris — 1944. gada 13. jūlijs) bija Sarkanās armijas virsnieks, Padomju Savienības Varonis.
Biogrāfija
Dzimis Burtnieku pagastā zemnieku ģimenē. Pirmo izglītību ieguvis Valmieras seminārā. Pēc tam turpat strādājis par krāvēju. Darbojies revolucionārajā kustībā. No 1914. gada VK(b)P biedrs. Pirmā pasaules kara laikā darbojies LSD pulciņā "Pelēkie". 1917. gadā bija Valmieras strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomitejas loceklis.
No 1918. gada Sarkanās armijas dienestā. Piedalījies Krievijas pilsoņu karā. Kādu laiku bija Feliksa Dzerzžinska adjutants. Pēc Krievijas pilsoņu kara beigām turpināja dienestu Sarkanajā armijā. 1927. gadā pabeidza politiskā sastāva kursus, bet 1933. gadā absolvēja M. Frunzes Kara akadēmiju. No 1934. gada bija 38. strēlnieku divīzijas komisārs. Vēlāk strādājis par Odesas ūdens transporta inženieru institūta pasniedzēju un katedras vadītāju.
Neilgu laiku pirms Otrā pasaules kara sākuma tika apsūdzēts kontrrevolucionārā darbībā, par kuru tika notiesāts. Sīkāk gan par šīs represēšanas pamatojums nav zināms, jo lietas materiāli nav saglabājušies līdz mūsdienām. Ar PSRS Augstākās padomes prezīdījuma lēmumu 1943. gadā Jānis Fogelis tika atbrīvots no ieslodzījuma un atjaunots Sarkanās armijas dienestā, kā ģenerālmajors.[1]
Aktīvā karadarbība piedalījās no jūlija. Fogelis visu kara laiku līdz savai nāvei komandēja 120. gvardes strēlnieku divīziju. Tā ietilpa 3. armijā, kura iekļāvās 2. Baltkrievijas frontē. Piedalījies Dņepras forsēšanās, cīņās Baltkrievijas PSR teritorijā.
1944. gada 24. jūnijā viņa komandētā 120. gvardes strēlnieku divīzija forsēja Dņepru un jau 8. jūlijā bija ieņēmusi vairāk kā 250 apdzīvotas vietas. Reizē tika veikta pretinieka spēku aplenkšana. Kaujās par Novogrudku, vadot priekšējās karaspēka vienības, 13. jūlijā, Fogelis tika nāvīgi ievainots pie Djatlovas. Tur viņš tika apbedīts.
1945. gada 10. aprīlī PSRS Augstākās padomes prezīdijums pieņēma lēmumu par Padomju Savienības varoņa nosaukuma piešķiršanu Jānim Fogelim pēc nāves par veiksmīgu pavēļu izpildi un izrādīto vīrišķību un varonību. Dzīves laikā bija apbalvots ar diviem Sarkanās zvaigznes ordeņiem, kā arī ar citiem apbalvojumiem.
Piezīmes un atsauces
- ↑ Фогель Ян Янович (krieviski)