Jānis Fogelis: Atšķirības starp versijām

Jānis Fogelis; Ян Янович Фогель
Personīgā informācija
Dzimis	1898. gada 24. decembrī ; Dūre, Burtnieku pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Valmieras novads, Latvija)
Miris	1944. gada 13. jūlijā (45 gadi); Djatlovas rajons, Baranoviču apgabals, Baltkrievijas PSR, PSRS; (tagad Grodņas apgabals, Baltkrievija)
Tautība	latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	ģenerālmajors
Dienesta laiks	1917—1938; 1942—1944
Valsts	Krievijas Impērija; KSFPR; PSRS
Struktūra	Krievijas Impērijas armija (kājnieki); Viskrievijas Ārkārtas komisija; Sarkanā armija (kavalērija, kājnieki)
Komandēja	80. strēlnieku korpuss; 120. gvardes strēlnieku divīzija
Kaujas darbība	Krievijas pilsoņu karš; Otrais pasaules karš
Apbalvojumi	Ļeņina ordenis; Tēvijas Kara ordenis; Sarkanās Zvaigznes ordenis (2)
Izglītība	politiskā sastāva kursi (1927); M. Frunzes Kara akadēmija (1933)

Pārlūkot vēsturi

← Vecāka versija

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

VizuālaisVikiteksts

Vienā rindā

Pašreizējā versija, 2024. gada 25. janvāris, plkst. 14.20

Jānis Fogelis (1898. gada 24. decembris — 1944. gada 13. jūlijs) bija revolucionārs, čekas darbinieks, Sarkanās armijas virsnieks, Padomju Savienības Varonis.

Dzīvesgājums

Pirms pilsoņu kara

Dzimis Burtnieku pagasta Dūrē zemnieku ģimenē. Pirmo izglītību ieguvis Valmieras seminārā. Pēc tam turpat strādājis par krāvēju. Darbojies revolucionārajā kustībā. No 1914. gada Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs. Pirmā pasaules kara laikā darbojies Latvijas Sociāldemokrātijas pulciņā "Pelēkie". 1917. gadā bija Valmieras strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomitejas loceklis.

1917. gada februārī—novembrī dienēja Krievijas Impērijas armijā, latviešu strēlnieku rezerves pulkā. Februāra revolūcijas laikā Fogelis savā pulkā izveidoja boļševiku organizāciju, tika ievēlēts par rotas kareivju komitejas priekšsēdētāju un pulka kareivju komitejas locekli. Pēc Oktobra revolūcijas 1917. gada oktobrī iekļauts 12. armijas Kara revolucionārajā komitejā.

Pilsoņu karā

1918. gada decembrī atstāja savu pulku un iestājās Sarkanajā gvardē. 1918. gada februārī nosūtīts uz Maskavu darbam Sarkanās gvardes Centrālā štāba Formēšanas nodaļā.

1918. gada aprīlī sāka dienestu Viskrievijas Ārkārtas komisijā (čeka), uzreiz kļūdams par tās priekšsēdētāja F. Dzeržinska adjutantu. Piedalījās kreiso eseru dumpja apspiešanā Maskavā un tam sekojošajā izmeklēšanā. Kopš 1919. gada septembra vadīja 14. armijas Īpašo nodaļu (militārā pretizlūkošana). Frontē saslima ar tīfu, 1920. gada aprīlī pārvests uz Maskavu. Krievijas pilsoņu karā piedalījies Dienvidu, Ziemeļu, Rietumu un Kaukāza frontēs. Pēc dalības pilsoņu karā 1921. gadā turpināja dienestu čekā, 1922. gadā pārcelts dienestam Sarkanajā armijā.

Pirms II pasaules kara

Kopš 1922. gada marta dienēja 1. kavalērijas armijas 6. kavalērijas divīzijā (Ziemeļkaukāza kara apgabals), kur bija eskadrona komandieris, jaunākā komandējošā sastāva divīzijas skolas komisārs, pulka komisārs, divīzijas partijas komisijas sekretārs. Kopš 1924. gada marta bija 7. kavalērijas divīzijas kara komisāra palīgs (Rietumu kara apgabals), kopš augusta pildīja kara komisāra pienākumus 2., pēc tam 4. kavalērijas divīzijā (Urālu un Ļeņingradas kara apgabals attiecīgi). 1926. gada septembrī nosūtīts uz militāri politiskajiem kursiem Ļeņingradā, pēc kuru beigšanas 1927. gadā kļuva par 6. kavalērijas divīzijas kara komisāru. Kopš 1928. gada — Odesas kavalērijas skolas komisārs. 1933. gadā absolvēja M. Frunzes Kara akadēmiju, pēc kā norīkots par 9. strēlnieku divīzijas (Ziemeļkaukāza k.a.) komandieri. No 1934. gada bija 38. strēlnieku divīzijas komandieris.

Ticis izvēlēts par delegātu VK(b)P 14. un 15. kongresam un par Baltkrievijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas locekli (1927—1928).

1938. gada februārī, NKVD "Latviešu operācijas" laikā, būdams brigādes komandiera pakāpē, tika apcietināts, viņa lietu 1941. gada 6. maijā izskatīja un Fogeli pilnībā attaisnoja Ziemeļkaukāza kara apgabala Kara tribunāls, pēc kā viņš tika atbrīvots.

II pasaules karā

1941. gada oktobrī, Lielā Tēvijas kara laikā, iecelts par Odesas Ūdenstransporta inženieru institūta (tolaik Rostovā pie Donas, novembrī evakuēts uz Samarkandu) Kara katedras priekšnieku. Pēc saviem atkārtotiem lūgumiem 1942. gada 3. jūnijā pulkveža pakāpē atgriezts dienestā Sarkanajā armijā un iecelts par Pievolgas kara apgabala štāba vispārējās militārās izglītības nodaļas priekšnieku.^[1]

1943. gada 13. jūlijā nozīmēts par jaunizveidojamā 80. strēlnieku korpusa štāba priekšnieku, no 27. jūlija bija komandiera pienākumu pildītājs. Pēc izveides korpuss 22. augustā tika iekļauts 3. armijā (Brjanskas fronte) un piedalījās Brjanskas operācijā. 14. septembrī, tiekot ieceltam jaunajam korpusa komandierim, Fogeli atstāja pildīt komandiera vietnieka pienākumus. Kopš 1943. gada oktobra vidus — tās pašas armijas 41. strēlnieku korpusa komandiera vietnieks.

1943. gada 16. novembrī, būdams pulkvedis, tika pielaists tā paša korpusa 120. gvardes strēlnieku divīzijas komandiera pienākumu veikšanai (Baltkrievijas fronte). Kopš 23. novembra divīzija piedalījās Gomeļas—Rečicas operācijā, līdz 2. decembrim piekļūdama pie Dņepras un ierīkodama aizsargpozīcijas gar to. 1944. gada 25. februārī divīzija bija iesaistīta Rogačovas—Žlobinas operācijā: forsēja Dņepru un atbrīvoja Rogačovu. Tam par godu 26. februārī divīzijai tika piešķirts Rogačovas nosaukums un 2. martā 41. korpusa komandieris V. Urbanovičs ierosināja pieškirt Fogelim Padomju Savienības Varoņa nosaukumu, ierosinājumu atbalstīja 3. armijas komandieris A. Gorbatovs, bet 1. Baltkrievijas frontes komandieris K. Rokosovskis pazemināja apbalvojuma pakāpi līdz Ļeņina ordenim. 3. jūnijā Fogelis paaugstināts līdz ģenerālmajora pakāpei. Pēc tam divīzija ieņēma pozīcijas gar Drutas upi. Kopš 1944. gada 24. jūnija divīzija tika iesaistīta operācijā "Bagrations" (kopš 5. jūlija — 2. Baltkrievijas fronte): Bobruiskas, Minskas, Belostokas atbrīvošanas operācijās. No 24. jūnija līdz 8. jūlijam divīzija bija atbrīvojusi vairāk kā 250 apdzīvotas vietas. Reizē tika veikta pretinieka spēku aplenkšana un saņemšana gūstā.

Kaujās par Novogrudaku, vadot priekšējās karaspēka vienības, 13. jūlijā, Fogelis tika nāvīgi ievainots pie Djatlovas. Tur viņš tika apbedīts.

1945. gada 10. aprīlī PSRS Augstākā Padomes Prezidijs pieņēma lēmumu par Padomju Savienības Varoņa nosaukuma piešķiršanu Jānim Fogelim pēc nāves par veiksmīgu pavēļu izpildi un izrādīto vīrišķību un varonību. Dzīves laikā bija apbalvots ar diviem Sarkanās Zvaigznes ordeņiem, kā arī ar citiem apbalvojumiem.

Piemiņa

Minskā un Djatlovā ir Fogeļa vārdā nosaukta iela. Djatlovā ir piemineklis Fogelim un pulkvedim Pēvelam Petrovam, pēc ievainojuma 1944. gadā 27. augustā mirušajam 120. gvardes strēlnieku divīzijas komandiera vietniekam.

Atsauces

↑ Фогель Ян Янович warheroes.ru Arhivēts 2012. gada 2. novembrī, Wayback Machine vietnē. (krieviski)

[ie2-1] Фогель Ян Янович warheroes.ru Arhivēts 2012. gada 2. novembrī, Wayback Machine vietnē. (krieviski)

[1]

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
 {{Personas infokaste
-|        platums =
+| platums =
-|          vārds = Jānis Fogelis
+| vārds = Jānis Fogelis
+| vārds_orig = ''Ян Янович Фогель''
-|     vārds_orig =
-|         attēls = Janis Fogelis.jpg
+| attēls = Attēls:Jānis Fogelis.jpg
-|     att_izmērs = 120px
+| att_izmērs = 120px
-|  att_nosaukums =
+| att_nosaukums =
-|     dz_dat_alt =
+| dz_dat_alt =
-|        dz_gads = 1898
+| dz_gads = 1898
-|     dz_mēnesis = 12
+| dz_mēnesis = 12
-|       dz_diena = 24
+| dz_diena = 24
-|       dz_vieta = [[Burtnieku pagasts]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
+| dz_vieta = [[Dūre (Burtnieku pagasts)|Dūre]], [[Burtnieku pagasts]], [[Valmieras apriņķis]], [[Vidzemes guberņa]], {{flaga|RUS}} [[Krievijas Impērija]] (tagad [[Valmieras novads]], {{LAT}})
-|      m_dat_alt =
+| m_dat_alt =
-|         m_gads = 1944
+| m_gads = 1944
-|      m_mēnesis = 7
+| m_mēnesis = 7
-|        m_diena = 13
+| m_diena = 13
-|        m_vieta = Djatlova, [[Baltkrievijas PSR]] (tagad {{BLR}})
+| m_vieta = [[Djatlovas rajons]], [[Baranoviču apgabals]], [[Baltkrievijas PSR]], {{USSR}}<br>(tagad [[Grodņas apgabals]], {{BLR}})
-|   dzīves_vieta =
+| dzīves_vieta =
-|      pilsonība =
+| pilsonība =
-|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
+| tautība = [[latvieši|latvietis]]
-|        dzimums = V
+| dzimums = V
-|         vecāki =
+| vecāki =
-|          brāļi =
+| brāļi =
-|          māsas =
+| māsas =
-|   dzīvesbiedrs =
+| dzīvesbiedrs =
-|          bērni =
+| bērni =
-|       paraksts =
+| paraksts =
-|       piezīmes =
+| piezīmes =
-|    kategorijas = jā
+| kategorijas = jā
-|    citas daļas =
+| citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa
+| dienesta_pakāpe = [[ģenerālmajors]]
-{{Militārpersonas infodaļa
+|  dienesta_laiks = 1917—1938<br>1942—1944
-| dienesta_pakāpe = [[Ģenerālmajors]]
+|          valsts = {{flaga|RUS}} [[Krievijas Impērija]]<br>{{flaga|Krievija|1917}} [[KSFPR]]<br>{{USSR}}
-|  dienesta_laiks =
+|       struktūra = [[Krievijas Impērijas armija]] ([[kājnieki]])<br>[[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]<br>[[Sarkanā armija]] ([[kavalērija]], kājnieki)
-|          valsts = {{USSR}}
-|       struktūra = [[Armija]]
 |         vienība =
-|       komandēja =
+|       komandēja = 80. strēlnieku korpuss<br>120. gvardes strēlnieku divīzija
-|          kaujas = [[Krievijas pilsoņu karš]], [[Otrais pasaules karš]]
+|          kaujas = [[Krievijas pilsoņu karš]]<br>[[Otrais pasaules karš]]
+|       izglītība = politiskā sastāva kursi <small>(1927)</small><br /> M. Frunzes Kara akadēmija <small>(1933)</small>
-|     apbalvojumi =
+|     apbalvojumi = [[Ļeņina ordenis]]<br>[[Tēvijas Kara ordenis]]<br>[[Sarkanās Zvaigznes ordenis]] (2)
-|       izglītība = politiskā sastāva kursi <small>(1927)</small><br /> M.Frunzes Kara akadēmija <small>(1933)</small>
-|     apbalvojumi =
 |      cits_darbs =
 }}
-}}'''Jānis Fogelis''' ({{dat|1898|12|24|N}} — {{dat|1944|7|13|N}}) bija [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] virsnieks, [[Padomju Savienības Varonis]].
+}}'''Jānis Fogelis''' ({{dat|1898|12|24|N}} — {{dat|1944|7|13|N}}) bija revolucionārs, [[Viskrievijas Ārkārtas komisija|čekas]] darbinieks, [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] virsnieks, [[Padomju Savienības Varonis]].
-== Biogrāfija ==
+== Dzīvesgājums ==
+=== Pirms pilsoņu kara ===
-Dzimis [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]] zemnieku ģimenē. Pirmo izglītību ieguvis Valmieras seminārā. Pēc tam turpat strādājis par krāvēju. Darbojies revolucionārajā kustībā. No 1914. gada [[VK(b)P]] biedrs. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā darbojies [[Latvijas sociāldemokrātija|LSD]] pulciņā "[[Pelēkie]]". 1917. gadā bija Valmieras strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomitejas loceklis.
+Dzimis [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagasta]] Dūrē zemnieku ģimenē. Pirmo izglītību ieguvis [[Valmieras skolotāju seminārs|Valmieras seminārā]]. Pēc tam turpat strādājis par krāvēju. Darbojies revolucionārajā kustībā. No 1914. gada [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] biedrs. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā darbojies [[Latvijas sociāldemokrātija|Latvijas Sociāldemokrātijas]] pulciņā "[[Pelēkie]]". 1917. gadā bija Valmieras strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomitejas loceklis.
+. gada februārī—novembrī dienēja [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijā]], [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] rezerves pulkā. [[Februāra revolūcija|Februāra revolūcijas]] laikā Fogelis savā pulkā izveidoja [[Boļševiki|boļševiku]] organizāciju, tika ievēlēts par [[Rota (armija)|rotas]] [[kareivju komitejas]] priekšsēdētāju un pulka kareivju komitejas locekli. Pēc [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijas]] 1917. gada oktobrī iekļauts [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armijas]] [[Kara revolucionārās komitejas|Kara revolucionārajā komitejā]].
-No 1918. gada [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] dienestā. Piedalījies [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]]. Kādu laiku bija [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] [[adjutants]]. Pēc Krievijas pilsoņu kara beigām turpināja dienestu Sarkanajā armijā. 1927. gadā pabeidza politiskā sastāva kursus, bet 1933. gadā absolvēja M. Frunzes Kara akadēmiju. No 1934. gada bija 38. strēlnieku divīzijas [[komisārs]]. Vēlāk strādājis par [[Odesa]]s ūdens transporta inženieru institūta pasniedzēju un katedras vadītāju.
+=== Pilsoņu karā ===
-Neilgu laiku pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma tika apsūdzēts kontrrevolucionārā darbībā, par kuru tika notiesāts. Sīkāk gan par šīs [[represija|represēšanas]] pamatojums nav zināms, jo lietas materiāli nav saglabājušies līdz mūsdienām. Ar [[PSRS Augstākā padome|PSRS Augstākās padomes]] prezidija lēmumu 1943. gadā Jānis Fogelis tika atbrīvots no ieslodzījuma un atjaunots Sarkanās armijas dienestā, kā ģenerālmajors.<ref name="ie2">[http://www.warheroes.ru/hero/hero.asp?Hero_id=2728 Фогель Ян Янович] {{ru ikona}}</ref>
+. gada decembrī atstāja savu pulku un iestājās [[Sarkanā gvarde|Sarkanajā gvardē]]. 1918. gada februārī nosūtīts uz [[Maskava|Maskavu]] darbam Sarkanās gvardes Centrālā štāba Formēšanas nodaļā.
+. gada aprīlī sāka dienestu [[Viskrievijas Ārkārtas komisija|Viskrievijas Ārkārtas komisijā]] (čeka), uzreiz kļūdams par tās priekšsēdētāja [[Felikss Dzeržinskis|F. Dzeržinska]] [[Adjutants|adjutantu]]. Piedalījās [[Kreiso eseru dumpis|kreiso eseru dumpja]] apspiešanā Maskavā un tam sekojošajā izmeklēšanā. Kopš 1919. gada septembra vadīja 14. armijas [[Īpašā nodaļa|Īpašo nodaļu]] (militārā pretizlūkošana). Frontē saslima ar [[Tīfs|tīfu]], 1920. gada aprīlī pārvests uz Maskavu. [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]] piedalījies [[Dienvidu fronte (KPFSR)|Dienvidu]], [[Ziemeļu fronte (KPFSR)|Ziemeļu]], [[Rietumu fronte (KPFSR)|Rietumu]] un [[Kaukāza fronte (KPFSR)|Kaukāza]] frontēs. Pēc dalības pilsoņu karā 1921. gadā turpināja dienestu čekā, 1922. gadā pārcelts dienestam [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]].
-Aktīvā karadarbība piedalījās no jūlija. Fogelis visu kara laiku līdz savai nāvei komandēja 120. gvardes strēlnieku divīziju. Tā ietilpa 3. armijā, kura iekļāvās [[2. Baltkrievijas fronte|2. Baltkrievijas frontē]]. Piedalījies [[Dņepra]]s forsēšanās, cīņās [[Baltkrievijas PSR]] teritorijā.
+=== Pirms II pasaules kara ===
-. gada 24. jūnijā viņa komandētā 120. gvardes strēlnieku divīzija forsēja Dņepru un jau 8. jūlijā bija ieņēmusi vairāk kā 250 apdzīvotas vietas. Reizē tika veikta pretinieka spēku aplenkšana. Kaujās par [[Novogrudoka|Novogrudoku]], vadot priekšējās karaspēka vienības, 13. jūlijā, Fogelis tika nāvīgi ievainots pie [[Djatlova]]s. Tur viņš tika apbedīts.
+Kopš 1922. gada marta dienēja [[1. kavalērijas armija|1. kavalērijas armijas]] 6. kavalērijas divīzijā ([[Ziemeļkaukāza kara apgabals]]), kur bija eskadrona komandieris, jaunākā komandējošā sastāva divīzijas skolas komisārs, pulka komisārs, divīzijas [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|partijas]] komisijas sekretārs. Kopš 1924. gada marta bija 7. kavalērijas divīzijas kara komisāra palīgs ([[Baltkrievijas kara apgabals|Rietumu kara apgabals]]), kopš augusta pildīja kara komisāra pienākumus 2., pēc tam 4. kavalērijas divīzijā ([[Urālu kara apgabals|Urālu]] un [[Ļeņingradas kara apgabals]] attiecīgi). 1926. gada septembrī nosūtīts uz militāri politiskajiem kursiem [[Ļeņingrada|Ļeņingradā]], pēc kuru beigšanas 1927. gadā kļuva par 6. kavalērijas divīzijas kara komisāru. Kopš 1928. gada — [[Odesa|Odesas]] kavalērijas skolas komisārs. 1933. gadā absolvēja [[M. Frunzes Kara akadēmija|M. Frunzes Kara akadēmiju]], pēc kā norīkots par 9. strēlnieku divīzijas (Ziemeļkaukāza k.a.) komandieri. No 1934. gada bija 38. strēlnieku divīzijas komandieris.
+Ticis izvēlēts par delegātu [[PSKP|VK(b)P]] 14. un 15. kongresam un par [[Baltkrievijas Komunistiskā partija|Baltkrievijas Komunistiskās partijas]] Centrālkomitejas locekli (1927—1928).
-. gada 10. aprīlī PSRS Augstākās padomes prezīdijs pieņēma lēmumu par Padomju Savienības varoņa nosaukuma piešķiršanu Jānim Fogelim pēc nāves par veiksmīgu pavēļu izpildi un izrādīto vīrišķību un varonību. Dzīves laikā bija apbalvots ar diviem [[Sarkanās Zvaigznes ordenis|Sarkanās zvaigznes ordeņiem]], kā arī ar citiem apbalvojumiem.
+. gada februārī, [[NKVD "Latviešu operācija"|''NKVD'' "Latviešu operācijas"]] laikā, būdams [[Brigādes komandieris|brigādes komandiera]] pakāpē, tika apcietināts, viņa lietu 1941. gada 6. maijā izskatīja un Fogeli pilnībā attaisnoja Ziemeļkaukāza kara apgabala Kara tribunāls, pēc kā viņš tika atbrīvots.
-== Piezīmes un atsauces ==
+=== II pasaules karā ===
+. gada oktobrī, [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Lielā Tēvijas kara]] laikā, iecelts par [[Odesa]]s Ūdenstransporta inženieru institūta (tolaik [[Rostova pie Donas|Rostovā pie Donas]], novembrī evakuēts uz [[Samarkanda|Samarkandu]]) Kara katedras priekšnieku. Pēc saviem atkārtotiem lūgumiem 1942. gada 3. jūnijā [[Pulkvedis|pulkveža]] pakāpē atgriezts dienestā Sarkanajā armijā un iecelts par [[Pievolgas kara apgabals|Pievolgas kara apgabala]] štāba vispārējās militārās izglītības nodaļas priekšnieku.<ref name="ie2">[http://www.warheroes.ru/hero/hero.asp?Hero_id=2728 Фогель Ян Янович] warheroes.ru {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121102221951/http://www.warheroes.ru/hero/hero.asp?Hero_id=2728|date={{dat|2012|11|02||bez}}}} {{ru ikona}}</ref>
+. gada 13. jūlijā nozīmēts par jaunizveidojamā 80. strēlnieku korpusa štāba priekšnieku, no 27. jūlija bija komandiera pienākumu pildītājs. Pēc izveides korpuss 22. augustā tika iekļauts 3. armijā ([[Brjanskas fronte]]) un piedalījās [[Brjanskas operācija|Brjanskas operācijā]]. 14. septembrī, tiekot ieceltam jaunajam korpusa komandierim, Fogeli atstāja pildīt komandiera vietnieka pienākumus. Kopš 1943. gada oktobra vidus — tās pašas armijas 41. strēlnieku korpusa komandiera vietnieks.
+. gada 16. novembrī, būdams pulkvedis, tika pielaists tā paša korpusa 120. gvardes strēlnieku divīzijas komandiera pienākumu veikšanai ([[Baltkrievijas fronte]]). Kopš 23. novembra divīzija piedalījās [[Gomeļas—Rečicas operācija|Gomeļas—Rečicas operācijā]], līdz 2. decembrim piekļūdama pie [[Dņepra|Dņepras]] un ierīkodama aizsargpozīcijas gar to. 1944. gada 25. februārī divīzija bija iesaistīta [[Rogačovas—Žlobinas operācijā]]: forsēja Dņepru un atbrīvoja [[Rahačova|Rogačovu]]. Tam par godu 26. februārī divīzijai tika piešķirts Rogačovas nosaukums un 2. martā 41. korpusa komandieris [[Viktors Urbanovičs|V. Urbanovičs]] ierosināja pieškirt Fogelim [[Padomju Savienības Varonis|Padomju Savienības Varoņa]] nosaukumu, ierosinājumu atbalstīja 3. armijas komandieris [[Aleksandrs Gorbatovs|A. Gorbatovs]], bet [[1. Baltkrievijas fronte|1. Baltkrievijas frontes]] komandieris [[Konstantīns Rokosovskis|K. Rokosovskis]] pazemināja apbalvojuma pakāpi līdz [[Ļeņina ordenis|Ļeņina ordenim]]. 3. jūnijā Fogelis paaugstināts līdz [[Ģenerālmajors|ģenerālmajora]] pakāpei. Pēc tam divīzija ieņēma pozīcijas gar [[Druca|Drutas]] upi. Kopš 1944. gada 24. jūnija divīzija tika iesaistīta [[Operācija "Bagrations"|operācijā "Bagrations"]] (kopš 5. jūlija — [[2. Baltkrievijas fronte]]): [[Babruiska|Bobruiskas]], [[Minska|Minskas]], [[Bjalistoka|Belostokas]] atbrīvošanas operācijās. No 24. jūnija līdz 8. jūlijam divīzija bija atbrīvojusi vairāk kā 250 apdzīvotas vietas. Reizē tika veikta pretinieka spēku aplenkšana un saņemšana gūstā.
+Kaujās par [[Navahrudaka|Novogrudaku]], vadot priekšējās karaspēka vienības, 13. jūlijā, Fogelis tika nāvīgi ievainots pie [[Djatlova]]s. Tur viņš tika apbedīts.
+. gada 10. aprīlī [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākā Padomes]] Prezidijs pieņēma lēmumu par Padomju Savienības Varoņa nosaukuma piešķiršanu Jānim Fogelim pēc nāves par veiksmīgu pavēļu izpildi un izrādīto vīrišķību un varonību. Dzīves laikā bija apbalvots ar diviem [[Sarkanās Zvaigznes ordenis|Sarkanās Zvaigznes ordeņiem]], kā arī ar citiem apbalvojumiem.
+== Piemiņa ==
+Minskā un Djatlovā ir Fogeļa vārdā nosaukta iela. Djatlovā ir piemineklis Fogelim un pulkvedim Pēvelam Petrovam, pēc ievainojuma 1944. gadā 27. augustā mirušajam 120. gvardes strēlnieku divīzijas komandiera vietniekam.
+== Atsauces ==
 {{atsauces}}
 {{DEFAULTSORT:Fogelis Jānis}}
+[[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]]
 [[Kategorija:PSRS virsnieki]]
 [[Kategorija:Padomju Savienības Varoņi]]
@@ 68. rindiņa: / 85. rindiņa: @@
 [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
 [[Kategorija:Krievijas latvieši]]
+[[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]]
+[[Kategorija:Ar Tēvijas Kara ordeni apbalvotie]]
-[[ru:Фогель, Ян Янович]]
+[[Kategorija:Latviešu revolucionāri]]
+[[Kategorija:Padomju represijās cietušie]]
+[[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]]
+[[Kategorija:Otrā pasaules kara dalībnieki]]
+[[Kategorija:PSRS specdienestu cilvēki]]