Krievijas un Baltkrievijas Apvienotā valsts: Atšķirības starp versijām

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

Vienā rindā

Pašreizējā versija, 2024. gada 17. marts, plkst. 16.18

Krievijas un Baltkrievijas Apvienotās valsts karte

Krievijas un Baltkrievijas Apvienotā valsts, oficiāli Apvienotā valsts (baltkrievu: Саюзная дзяржава, krievu: Союзное государство) ir Krievijas un Baltkrievijas pārvalstiska savienība ar vienotu politisko, ekonomisko, militāro, muitas, valūtas, tiesisko, humanitāro, tirgus un kultūras telpu.

Jau 1991. gadā PSRS prezidents Mihails Gorbačovs Novoogarevas procesa laikā ierosināja izveidot Suverēnu valstu savienību kā konfederālu valsti, kas arī netika īstenota.

Līguma par Krievijas un Baltkrievijas savienības izveidi parakstīšanas ceremonija Kremlī

Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas tuvināšanās pēc 5 gadiem par prioritāro mērķi izvirzīja padomju laikā pastāvošo ekonomisko sakaru atjaunošanu, kad lielie Baltkrievijas PSR uzņēmumi, kas orientēti uz eksportu, nodarbojās ar produkcijas montāžu no visā PSRS ražotām sastāvdaļām, un Krievija bija ne tikai Baltkrievijas rūpniecības sastāvdaļu un izejvielu avots, bet arī galvenais noieta tirgus. Lozungu par tuvināšanos ar Krieviju izvirzīja Aleksandrs Lukašenko savas prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā 1994. gada jūlijā. Pēc kļūšanas par valsts vadītāju viņš izmantoja šo tēmu, lai iegūtu politiskās un ekonomiskās priekšrocības no Krievijas. Vienlaikus savienības valsts veidošanos 90. gados kavēja politiskie un ekonomiskie procesi abu valstu iekšienē.

1995. gada 6. janvārī tika parakstīts līgums par muitas savienību, bet 1995. gada 21. februārī tika parakstīts līgums par draudzību, labām kaimiņattiecībām un sadarbību uz 10 gadiem. Integrācijas virzība sākās pēc 1995. gada. 90. gadu otrajā pusē tika parakstīti starpvalstu dokumenti:

1996. gads — "Līgums par Baltkrievijas un Krievijas kopienas izveidi";
1997. gadā — "Līgums par Baltkrievijas un Krievijas savienību";
1998. gadā — "Deklarācija par Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas turpmāku vienotību";
1999. gads — "Līgums par savienības valsts izveidošanu". Līgums stājās spēkā 2000. gada 26. janvārī, kad to ratificēja abu valstu parlamenti.

2008. gada 17. oktobrī Abhāzijas un Dienvidosetijas parlamentiem tika piešķirts pastāvīgo novērotāju statuss Apvienotās valsts Parlamentārajā asamblejā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krievijas un Baltkrievijas Apvienotā valsts.

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
 [[Attēls:Union State.svg|thumb|Krievijas un Baltkrievijas Apvienotās valsts karte]]
-'''Krievijas un Baltkrievijas Apvienotā valsts,''' oficiāli '''Apvienotā valsts''' ([[Baltkrievu valoda|baltkrievu]]: ''Sajuznaja dziaržava'', [[Krievu valoda|krievu]]: ''Союзное государство'') ir pārnacionāla [[Krievija|Krievijas]] un [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] savienība ar vienotu politisko, ekonomisko, militāro, muitas, valūtas, tiesisko, humanitāro, tirgus un kultūras telpu.
+'''Krievijas un Baltkrievijas Apvienotā valsts,''' oficiāli '''Apvienotā valsts''' ({{val|be|Саюзная дзяржава}}, {{val|ru|Союзное государство}}) ir [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s pārvalstiska savienība ar vienotu politisko, ekonomisko, militāro, muitas, valūtas, tiesisko, humanitāro, tirgus un kultūras telpu.
 Jau 1991. gadā PSRS prezidents [[Mihails Gorbačovs]] [[Novoogarevas process|Novoogarevas procesa]] laikā ierosināja izveidot Suverēnu valstu savienību kā konfederālu valsti, kas arī netika īstenota.
 [[Attēls:RIAN archive 141088 Signing Treaty on Establishing Russian-Belarusian Union.jpg|thumb|Līguma par Krievijas un Baltkrievijas savienības izveidi parakstīšanas ceremonija Kremlī]]
-Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas tuvināšanās pēc 5 gadiem par prioritāro mērķi izvirzīja padomju laikā pastāvošo ekonomisko sakaru atjaunošanu, kad lielie [[Baltkrievijas PSR|BPSR]] uzņēmumi, kas orientēti uz eksportu, nodarbojās ar produkcijas montāžu no visā [[Padomju Savienība|PSRS]] ražotām sastāvdaļām, un Krievija bija ne tikai Baltkrievijas rūpniecības sastāvdaļu un izejvielu avots, bet arī galvenais noieta tirgus. Lozungu par tuvināšanos ar Krieviju izvirzīja [[Aļaksandrs Lukašenka|Aleksandrs Lukašenko]] savas prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā 1994. gada jūlijā. Pēc kļūšanas par valsts vadītāju viņš izmantoja šo tēmu, lai iegūtu politiskās un ekonomiskās priekšrocības no Krievijas. Vienlaikus savienības valsts veidošanos 90. gados kavēja politiskie un ekonomiskie procesi abu valstu iekšienē.
+Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas tuvināšanās pēc 5 gadiem par prioritāro mērķi izvirzīja padomju laikā pastāvošo ekonomisko sakaru atjaunošanu, kad lielie [[Baltkrievijas PSR]] uzņēmumi, kas orientēti uz eksportu, nodarbojās ar produkcijas montāžu no visā [[Padomju Savienība|PSRS]] ražotām sastāvdaļām, un Krievija bija ne tikai Baltkrievijas rūpniecības sastāvdaļu un izejvielu avots, bet arī galvenais noieta tirgus. Lozungu par tuvināšanos ar Krieviju izvirzīja [[Aļaksandrs Lukašenka|Aleksandrs Lukašenko]] savas prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā 1994. gada jūlijā. Pēc kļūšanas par valsts vadītāju viņš izmantoja šo tēmu, lai iegūtu politiskās un ekonomiskās priekšrocības no Krievijas. Vienlaikus savienības valsts veidošanos 90. gados kavēja politiskie un ekonomiskie procesi abu valstu iekšienē.
 . gada 6. janvārī tika parakstīts līgums par muitas savienību, bet 1995. gada 21. februārī tika parakstīts līgums par draudzību, labām kaimiņattiecībām un sadarbību uz 10 gadiem. Integrācijas virzība sākās pēc 1995. gada. 90. gadu otrajā pusē tika parakstīti starpvalstu dokumenti:
-* 1996. gads — "Līgums par Baltkrievijas un Krievijas kopienas izveidi";
+* 1996. gads — "Līgums par Baltkrievijas un Krievijas kopienas izveidi";
-* 1997. gadā — "Līgums par Baltkrievijas un Krievijas savienību";
+* 1997. gadā — "Līgums par Baltkrievijas un Krievijas savienību";
-* 1998. gadā — "Deklarācija par Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas turpmāku vienotību";
+* 1998. gadā — "Deklarācija par Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas turpmāku vienotību";
-* 1999. gads — "Līgums par savienības valsts izveidošanu". Līgums stājās spēkā 2000. gada 26. janvārī, kad to ratificēja abu valstu parlamenti.
+* 1999. gads — "Līgums par savienības valsts izveidošanu". Līgums stājās spēkā 2000. gada 26. janvārī, kad to ratificēja abu valstu parlamenti.
-. gada 17. oktobrī [[Abhāzija|Abhāzijas]] un [[Dienvidosetija|Dienvidosetijas]] parlamentiem tika piešķirts pastāvīgo novērotāju statuss Apvienotās valsts Parlamentārajā asamblejā.
+. gada 17. oktobrī [[Abhāzija]]s un [[Dienvidosetija]]s parlamentiem tika piešķirts pastāvīgo novērotāju statuss Apvienotās valsts Parlamentārajā asamblejā.
 == Ārējās saites ==