Pāriet uz saturu

Ludis Bērziņš: Atšķirības starp versijām

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa
Pārlūkot vēsturi
← Vecāka versija
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VizuālaisVikiteksts
→‎Luda Bērziņa balva: stila uzlabojumi
 
(5 starpversijas, ko saglabājuši 3 lietotāji, nav parādītas)
9. rindiņa: 9. rindiņa:
| dz_mēnesis = 9
| dz_mēnesis = 9
| dz_diena = 14
| dz_diena = 14
| dz_vieta = [[Džūkstes pagasts]], [[Dobeles apriņķis]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas impērija]] (tagad {{LAT}})
| dz_vieta = [[Džūkstes pagasts]], [[Dobeles apriņķis]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{LAT}})
| m_gads = 1965
| m_gads = 1965
| m_mēnesis = 5
| m_mēnesis = 5
16. rindiņa: 16. rindiņa:
| dzīves_vieta =
| dzīves_vieta =
| pilsonība =
| pilsonība =
| tautība = [[Latvietis]]
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| paraksts =
| paraksts =
| darba_vietas =
| darba_vietas =
32. rindiņa: 32. rindiņa:


== Dzīvesgājums ==
== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1870. gada 14. septembrī [[Džūkstes pagasts|Džūkstes pagasta]] "Rīpelēs". Mācījās Džūkstes skolā, kur viņa skolotājs bija [[Lerhs-Puškaitis]] un [[Irlavas skolotāju seminārs|Irlavas skolotāju seminārā]] (1886-1889), kur uzsāka latviešu folkloras vākšanu. Studēja [[Tērbatas Universitāte]]s [[teoloģija]]s fakultātē (1891-1895), publicēja pirmo pētījumu par tautas dziesmu metriku. Bija luterāņu mācītāja palīgs [[Smiltene|Smiltenē]] (1893-1897), tad — vācu valodas virsskolotājs un luterāņu draudzes mācītājs [[Kijeva|Kijevā]] (1889-1904). Publicēja pirmo dzejoļu krājumu "Ceļi un teki" (1900).
Dzimis 1870. gada 14. septembrī [[Džūkstes pagasts|Džūkstes pagasta]] "Rīpelēs". Mācījās Džūkstes skolā, kur viņa skolotājs bija [[Lerhs-Puškaitis]] un [[Irlavas skolotāju seminārs|Irlavas skolotāju seminārā]] (1886-1889), kur uzsāka latviešu folkloras vākšanu. Studēja [[Tērbatas Universitāte]]s [[teoloģija]]s fakultātē (1891-1895), publicēja pirmo pētījumu par tautas dziesmu metriku. Bija luterāņu mācītāja palīgs [[Smiltene|Smiltenē]] (1893-1897), tad — vācu valodas virsskolotājs un luterāņu draudzes mācītājs [[Kijiva|Kijivā]] (1889-1904). Publicēja pirmo dzejoļu krājumu "Ceļi un teki" (1900).
⚫
1904. gadā L. Bērziņš atgriezās dzimtenē un vadīja [[Jēkabpils tirdzniecības skola|Jēkabpils tirdzniecības skolu]] (1904-1909). 1909. gadā kopā ar savu [[svainis|svaini]] mācītāju [[Fricis Šmithens|Šmidhenu]] nodibināja [[Dubultu ģimnāzija|Dubultu ģimnāziju]], kuru vadīja līdz 1915. gadam. Pirmā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās, izveidoja [[Tērbatas latviešu ģimnāzija|Tērbatas latviešu ģimnāziju]].


⚫
1904. gadā L. Bērziņš atgriezās dzimtenē un vadīja [[Jēkabpils]] tirdzniecības skolu (1904-1909). 1909. gadā kopā ar savu [[svainis|svaini]] mācītāju [[Fricis Šmithens|Šmidhenu]] nodibināja [[Dubultu ģimnāzija|Dubultu ģimnāziju]], kuru vadīja līdz 1915. gadam. Pirmā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās, izveidoja [[Tērbata]]s latviešu ģimnāziju.
1918. gadā bija [[Limbažu draudzes novads|Limbažu draudzes]] mācītājs un vidusskolas direktors. Izdeva jaunu baznīcas dziesmu grāmatu (1922).<ref>{{lkv|II|2250.-2251}}</ref> 1922. gadā L. Bērziņš pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur strādāja par latviešu literatūras docentu [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] un [[Rīgas Skolotāju institūts|Rīgas Skolotāju institūta]] direktoru. Pētīja latviešu tautasdziesmas, rakstīja dzeju un baznīcas korāļu tekstus. Viņa redakcijā iznāca "Latviešu literatūras vēsture" sešos sējumos (1935-1937).
1918. gadā bija [[Limbažu draudzes novads|Limbažu draudzes]] mācītājs un vidusskolas direktors. Izdeva jaunu baznīcas dziesmu grāmatu (1922).<ref>{{lkv|II|2250.-2251}}</ref> 1922. gadā L. Bērziņš pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur strādāja par latviešu literatūras docentu [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] un [[Rīgas Skolotāju institūts|Rīgas Skolotāju institūta]] direktoru. Pētīja latviešu tautasdziesmas, rakstīja dzeju un baznīcas korāļu tekstus. Viņa redakcijā iznāca "Latviešu literatūras vēsture" sešos sējumos (1935-1937).


Otrā pasaules kara beigās [[1944]]. gadā devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], kopš 1950. gada dzīvoja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], mira [[Denvera|Denverā]]. Pārapbedīts [[Džūkste]]s kapos 1997. gadā.
Otrā pasaules kara beigās [[1944]]. gadā devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], kopš 1950. gada dzīvoja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], mira [[Denvera|Denverā]]. Pārapbedīts [[Džūkste]]s kapos 1997. gadā.


Brālis [[Roberts Bērziņš]] (1868-1935) bija pedagogs, literāts un garīgu dziesmu sacerētājs, sieva Minna Šarlote Bērziņa, dzimusi Šmithena (1880-1968).
Brālis [[Roberts Bērziņš]] (1868-1935) bija pedagogs, literāts un garīgu dziesmu sacerētājs, sieva Minna Šarlote Bērziņa, dzimusi Šmithena (1880-1968).


[[Attēls:LU_Filologijas_fakultate.jpg|thumb|350px|[[Latvijas Universitāte]]s Filoloģijas un filozofijas fakultātes mācību spēki ap 1924. gadu. 1. rindā no kreisās: [[Aleksandrs Dauge]], [[Kārlis Balodis]], [[Jēkabs Velme]], [[Jēkabs Lautenbahs]], [[Ernests Felsbergs]], [[Pēteris Šmits]], [[Ludis Bērziņš]]; vidū: [[Kārlis Straubergs]], [[Augusts Tentelis]]; 2. rindā no kreisās: [[Arnolds Spekke]], [[Juris Plāķis]], [[Ernests Blese]], [[Pauls Jurevičs]], [[Maksis Nusbergers]], [[Pauls Dāle]], [[Rūdolfs Jirgens]], [[Pēteris Zālīte]], [[Francis Balodis]], [[Jānis Kauliņš]].]]
[[Attēls:LU_Filologijas_fakultate.jpg|thumb|350px|[[Latvijas Universitāte]]s Filoloģijas un filozofijas fakultātes mācību spēki ap 1924. gadu. 1. rindā no kreisās: [[Aleksandrs Dauge]], [[Kārlis Balodis]], [[Jēkabs Velme]], [[Jēkabs Lautenbahs]], [[Ernests Felsbergs]], [[Pēteris Šmits]], Ludis Bērziņš; vidū: [[Kārlis Straubergs]], [[Augusts Tentelis]]; 2. rindā no kreisās: [[Arnolds Spekke]], [[Juris Plāķis]], [[Ernests Blese]], [[Pauls Jurevičs]], [[Maksis Nusbergers]], [[Pauls Dāle]], [[Rūdolfs Jirgens]], [[Pēteris Zālīte]], [[Francis Balodis]], [[Jānis Kauliņš]].]]


== Luda Bērziņa balva ==
== Luda Bērziņa balva ==
1994. gadā tika iedibināta "Luda Bērziņa balva", ko pasniedz kultūras un izglītības darbinieku radošā konkursa uzvarētājiem. Konkurss ir noticis ik gadu, 19 gadu garumā, laika periodā no 1994. gada līdz pat 2013.gada septembrim. Konkursa mērķis — atbalstīt aktīvākos latviskas kultūrvides veidotājus un izglītības pārmaiņu īstenotājus. Konkursu iedibinājis un sponsorē pasaulē pazīstamais latviešu ķirurgs, [[Latvijas Zinātņu akadēmija|LZA]] Goda loceklis, [[Triju zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] kavalieris, [[Rīgas Stradiņa Universitāte]]s un [[Latvijas Universitāte]]s Goda doktors, mecenāts medicīnā, izglītībā, sportā un kultūrā, [[Jeila universitāte]]s profesors [[Kristaps Keggi]]. Šo 19 gadu laikā savu radošumu pierādījuši pedagogi, kultūras darbinieki, izglītības iestāžu vadītāji un augstskolu profesori. Luda Bērziņa balva un atzinība piešķirta 514 izcilām personībām, tajā skaitā arī 10 ārzemju speciālistiem no [[Vācija]]s, [[Kanāda]]s, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Īrija]]s, [[Venecuēla]]s un [[Austrālija]]s.
1994. gadā iedibināto "Luda Bērziņa balvu" līdz pat 2013. gada septembrim ik gadu pasniedza kultūras un izglītības darbinieku radošā konkursa uzvarētājiem. Konkursa mērķis bija atbalstīt aktīvākos latviskas kultūrvides veidotājus un izglītības pārmaiņu īstenotājus. Konkursu iedibināja un sponsorēja latviešu ķirurgs, [[Jeila Universitāte]]s profesors [[Kristaps Keggi]]. Luda Bērziņa balva un atzinība piešķirta 514 izcilām personībām, tajā skaitā arī 10 ārzemju speciālistiem no [[Vācija]]s, [[Kanāda]]s, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Īrija]]s, [[Venecuēla]]s un [[Austrālija]]s.


== Darbi ==
== Darbi ==
58. rindiņa: 58. rindiņa:
* Latviešu tautas dzejas nozares (1927)
* Latviešu tautas dzejas nozares (1927)
* Satīra un humors latviešu tautas dziesmās (1927)
* Satīra un humors latviešu tautas dziesmās (1927)
* [[Kristofors Fīrekers|Kristofors Fürekers]] (1928)
* [[Kristofors Fürekers]] un viņa nozīme latviešu literatūrā. Filologu Biedrības Raksti, nr. 8, 1928, 145. lpp.
* Latviešu literatūras vēsture. 6 sējumi, L.Bērziņa redakcijā (1935-1937)
* Latviešu literatūras vēsture. 6 sējumi, L.Bērziņa redakcijā (1935-1937)
* Greznas dziesmas. Rīga: Zinātne, 2007. — 303 lpp. (pētījums par latviešu tautas dziesmu vākšanas, publicēšanas un novērtējuma vēsturi no 16. līdz 19. gs.)
* Greznas dziesmas. Rīga: Zinātne, 2007. — 303 lpp. (pētījums par latviešu tautas dziesmu vākšanas, publicēšanas un novērtējuma vēsturi no 16. līdz 19. gadsimtam)


== Apbalvojumi ==
== Apbalvojumi ==
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] — 4. šķira Nr. 123 (1926)<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1926n260|article:DIVL51|page:4|query:Ludvigs%20B%C4%93rzi%C5%86%C5%A1%7CissueType:P Valdības Vēstnesis Nr.260 (17.11.1926), 4.lpp.]</ref>
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] — 4. šķira Nr. 123 (1926)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1926n260{{!}}article:DIVL51{{!}}page:4{{!}}query:Ludvigs%20B%C4%93rzi%C5%86%C5%A1%7CissueType:P |title=Valdības Vēstnesis Nr.260 (17.11.1926), 4.lpp. |access-date=29.01.2016 |archive-date=06.04.2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1926n260{{!}}article:DIVL51{{!}}page:4{{!}}query:Ludvigs%20B%C4%93rzi%C5%86%C5%A1%7CissueType:P }}</ref>
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] — 3. šķira Nr. 944 (1935)<ref>[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1935n262|article:DIVL50|query:Ludvigs|issueType:P Valdības Vēstnesis Nr.262 (16.11.1935), 2.lpp.]</ref>
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] — 3. šķira Nr. 944 (1935)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1935n262{{!}}article:DIVL50{{!}}query:Ludvigs{{!}}issueType:P |title=Valdības Vēstnesis Nr.262 (16.11.1935), 2.lpp. |access-date=29.01.2016 |archive-date=06.04.2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1935n262{{!}}article:DIVL50{{!}}query:Ludvigs{{!}}issueType:P }}</ref>
* [[Krišjāņa Barona prēmija]] — apbalvots 5 reizes 1927., 1928., 1929., 1933. un 1936. gadā.
* [[Krišjāņa Barona prēmija]] — apbalvots 5 reizes 1927., 1928., 1929., 1933. un 1936. gadā.


76. rindiņa: 76. rindiņa:


{{DEFAULTSORT:Bērziņš, Ludis}}
{{DEFAULTSORT:Bērziņš, Ludis}}

[[Kategorija:1870. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1870. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1965. gadā mirušie]]
[[Kategorija:1965. gadā mirušie]]

Pašreizējā versija, 2024. gada 29. aprīlis, plkst. 07.14

Ludvigs Bērziņš
L. Bērziņš 1900. gadā
L. Bērziņš 1900. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1870. gada 14. septembrī
Džūkstes pagasts, Dobeles apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1965. gada 24. maijā (94 gadi)
Denvera, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Tautība latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne teoloģija, folkloristika
Alma mater Tērbatas Universitāte
Sasniegumi, atklājumi Pētījis latviešu tautasdziesmas, dibinājis Dubultu ģimnāziju, vadījis Rīgas Skolotāju institūtu

Ludvigs (Ludis) Ernests Bērziņš (1870. gada 14. septembris — 1965. gada 24. maijs) bija luterāņu mācītājs un skolotājs, Latvijas Universitātes profesors (1935), folklorists, dzejnieks un reliģisku dziesmu autors.[1] Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīvesgājums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1870. gada 14. septembrī Džūkstes pagasta "Rīpelēs". Mācījās Džūkstes skolā, kur viņa skolotājs bija Lerhs-Puškaitis un Irlavas skolotāju seminārā (1886-1889), kur uzsāka latviešu folkloras vākšanu. Studēja Tērbatas Universitātes teoloģijas fakultātē (1891-1895), publicēja pirmo pētījumu par tautas dziesmu metriku. Bija luterāņu mācītāja palīgs Smiltenē (1893-1897), tad — vācu valodas virsskolotājs un luterāņu draudzes mācītājs Kijivā (1889-1904). Publicēja pirmo dzejoļu krājumu "Ceļi un teki" (1900). 1904. gadā L. Bērziņš atgriezās dzimtenē un vadīja Jēkabpils tirdzniecības skolu (1904-1909). 1909. gadā kopā ar savu svaini mācītāju Šmidhenu nodibināja Dubultu ģimnāziju, kuru vadīja līdz 1915. gadam. Pirmā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās, izveidoja Tērbatas latviešu ģimnāziju.

1918. gadā bija Limbažu draudzes mācītājs un vidusskolas direktors. Izdeva jaunu baznīcas dziesmu grāmatu (1922).[2] 1922. gadā L. Bērziņš pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur strādāja par latviešu literatūras docentu Latvijas Universitātē un Rīgas Skolotāju institūta direktoru. Pētīja latviešu tautasdziesmas, rakstīja dzeju un baznīcas korāļu tekstus. Viņa redakcijā iznāca "Latviešu literatūras vēsture" sešos sējumos (1935-1937).

Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kopš 1950. gada dzīvoja ASV, mira Denverā. Pārapbedīts Džūkstes kapos 1997. gadā.

Brālis Roberts Bērziņš (1868-1935) bija pedagogs, literāts un garīgu dziesmu sacerētājs, sieva Minna Šarlote Bērziņa, dzimusi Šmithena (1880-1968).

Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes mācību spēki ap 1924. gadu. 1. rindā no kreisās: Aleksandrs Dauge, Kārlis Balodis, Jēkabs Velme, Jēkabs Lautenbahs, Ernests Felsbergs, Pēteris Šmits, Ludis Bērziņš; vidū: Kārlis Straubergs, Augusts Tentelis; 2. rindā no kreisās: Arnolds Spekke, Juris Plāķis, Ernests Blese, Pauls Jurevičs, Maksis Nusbergers, Pauls Dāle, Rūdolfs Jirgens, Pēteris Zālīte, Francis Balodis, Jānis Kauliņš.

Luda Bērziņa balva

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1994. gadā iedibināto "Luda Bērziņa balvu" līdz pat 2013. gada septembrim ik gadu pasniedza kultūras un izglītības darbinieku radošā konkursa uzvarētājiem. Konkursa mērķis bija atbalstīt aktīvākos latviskas kultūrvides veidotājus un izglītības pārmaiņu īstenotājus. Konkursu iedibināja un sponsorēja latviešu ķirurgs, Jeila Universitātes profesors Kristaps Keggi. Luda Bērziņa balva un atzinība piešķirta 514 izcilām personībām, tajā skaitā arī 10 ārzemju speciālistiem no Vācijas, Kanādas, ASV, Īrijas, Venecuēlas un Austrālijas.

Darbi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Par tautas dziesmu metriku (1894)
  • Chrostophorus Füreccerus (1899)
  • Neredzīgais Indriķis (1900)
  • Dievs latviešu mitoloģijā (1900)
  • dzejoļu krājums "Ceļi un teki" (1900, atk. 1924)
  • "Jaunā dziesmu grāmata" (1922)
  • Nevācu Opics (1925)
  • Epitets latviešu tautas dziesmās (1926)
  • Brencis (1926)
  • Latviešu tautas dzejas nozares (1927)
  • Satīra un humors latviešu tautas dziesmās (1927)
  • Kristofors Fürekers un viņa nozīme latviešu literatūrā. Filologu Biedrības Raksti, nr. 8, 1928, 145. lpp.
  • Latviešu literatūras vēsture. 6 sējumi, L.Bērziņa redakcijā (1935-1937)
  • Greznas dziesmas. Rīga: Zinātne, 2007. — 303 lpp. (pētījums par latviešu tautas dziesmu vākšanas, publicēšanas un novērtējuma vēsturi no 16. līdz 19. gadsimtam)

Apbalvojumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piemiņa

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Ēkā Jūrmalā, kurā Ludis Bērziņš dzīvoja no 1934. līdz 1944. gadam, iekārtots viņa memoriālais muzejs. Adrese: J. Poruka prospekts 27, Jaundubulti, Jūrmala.

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 635. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
  2. ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. II sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 2250.-2251. sleja.
  3. ↑ «Valdības Vēstnesis Nr.260 (17.11.1926), 4.lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 29.01.2016.
  4. ↑ «Valdības Vēstnesis Nr.262 (16.11.1935), 2.lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 06.04.2016. Skatīts: 29.01.2016.
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ludis_Bērziņš&oldid=4049266"