Interpunkcija

Terminam interpunkcija ir divas nozīmes:

• pieturzīmju lietošana — pareizrakstības sastāvdaļa, kas palīdz lasītājam iespējami pilnīgāk uztvert uzrakstītā teksta saturu, norādot gan uz teksta gramatisko dalījumu, gan nozīmes niansēm,
• visu pieturzīmju kopums.

Latviešu valodā tiek lietotas šādas pieturzīmes: punkts, komats, semikols, kols, daudzpunkte, izsaukuma zīme, jautājuma zīme, domuzīme, iekavas, pēdiņas, vienpēdiņas, apostrofs, defise, pusiekava un divpunkte.

Punkts .

Punktu liek:

• vienkārša stāstījuma teikuma beigās;
• salikta teikuma beigās, ja virsteikums vai pēdējā neatkarīgā teikuma daļa atbilst stāstījuma teikumam;
• mazāk kategoriska rosinājuma teikuma beigās, ja tajā ir darbības vārda pavēles izteiksmes forma;
• aiz vārdiem vai teikuma daļām, ko stilistiskos nolūkos atdala no pārējā teikuma;
• iekavās aiz citāta autora

Punktu neliek:

• aiz virsrakstiem iespiestā tekstā
• grāmatu titullapās aiz grāmatas nosaukuma, izdošanas vietas, gada
• adresē;
• aiz uzrakstiem dažādās iestādēs
• vēstulēs un lietišķajos rakstos aiz paraksta

Jautājuma zīme ?

Jautājuma zīmi liek:

• vienkārša jautājuma teikuma beigās;
• salikta teikuma beigās, ja virsteikumā vai pēdējā teikumā daļā ir izteikts jautājums;
• aiz virsrakstiem, nosaukumiem, reklāmu tekstiem, ja tiem ir jautājuma nozīme

Izsaukuma zīme !

Izsaukuma zīmi liek:

• izsaukuma teikuma beigās;
• vēlējuma teikuma beigās
• rosinājuma teikuma beigās

Daudzpunkte ...

Daudzpunkti liek:

• īpatnēju, emocionālu izskaņu teikuma nobeigumā;
• nepabeigtu domu, teikumu beigās

Divpunkte .. Divpunkti liek, lai parādītu vārdu vai teikumu izlaidumu citātos.