Pāriet uz saturu

Ivrits

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Ebreju valoda)
Ivrits
עִבְרִית 'Ivrit 
Fragments no Jesajas grāmata 2. gs. p.m.ē. manuskripta:  
Izruna: IPA: [ʔivˈrit] (standarta Izraēlas),
[ʕivˈɾit] (Izraēlas sefardu),
[ʕivˈriθ] (mizrahi),
[ˈivʀis] (aškenazi)
Valodu lieto: Izraēla un citas zemes, to vidū Argentīna, Beļģija, Brazīlija, Čīle, Kanāda, Zviedrija Francija, Vācija, Irāna, Libāna, Nīderlande, Nigērija, Krievija, Panama, Lielbritānija, ASV un Urugvaja. Jūdaisma liturģiskā valoda vairāk nekā 3500 gadus
Pratēju skaits: 9 miljoni[1][2]
izzudusi kā saziņas valoda kopš 4. gadsimta; 1880. gados sefardu atdzīvināta
Valodu saime: Afroaziātu
 Semītu
  Rietumsemītu
   Centrālās semītu
    Ziemeļrietumsemītu
     Kanaaniešu
      Ivrits 
Rakstība: ebreju alfabēts 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: Karogs: Izraēla Izraēla
Regulators: Ebreju valodas akadēmija
(ivritā: האקדמיה ללשון העברית, HaAqademia LaLashon Ha‘Ivrit)
Valodas kodi
ISO 639-1: he
ISO 639-2: heb
ISO 639-3: ikkurš:
heb — Mūsdienu ivrits
hbo — Senebreju valoda

Ivrits[3] (עִבְרִית, ‘ivrit) ir semītu saimes mūsdienu ebreju valoda, kas ir Izraēlas valsts valoda. Ivrita senā forma senebreju valoda ir jūdaisma liturģiskā valoda. Kā saziņas valoda tā izzuda ap 4. gadsimtu, bet, sākot ar 1880. gadiem, sefardi to atdzīvināja. Mūsdienās ivritā runā aptuveni 7 miljoni Izraēlas iedzīvotāju[4][5] un vēl 2 miljoni ebreju kopienās pārējā pasaulē.[1][2]

2018. gadā pieņemtais Pamatlikums "Izraēla — ebreju tautas valsts" noteica, ka ivrits ir vienīgā Izraēlas valsts valoda (arābu valoda zaudēja oficiālās valodas statusu, taču tai ir piešķirts īpašs statuss).

  1. 1,0 1,1 Zeev Klein. «A million and a half Israelis struggle with Hebrew». Israel Hayom, 2013. gada 18. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 4. Novembris. Skatīts: 2013. gada 2. novembrī.
  2. 2,0 2,1 Nachman Gur, Behadrey Haredim. «Kometz Aleph – Au• How many Hebrew speakers are there in the world?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 4. Novembris. Skatīts: 2013. gada 2. novembrī.
  3. Netiek saukta par ebreju valodu, lai atšķirtu no jidiša, ladino vai citām ebreju valodām
  4. «The differences between English and Hebrew». Frankfurt International School. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 6. Novembris. Skatīts: 2013. gada 2. novembrī.
  5. «Hebrew - UCL». University College London. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 6. Novembris. Skatīts: 2013. gada 2. novembrī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]